Kroņvircavas muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Armijas vajadzībām pārbūvētā Vircavas pils (1875. gada foto).
Kroņvircavas muižas Kavalieru nams mūsdienās.

Kroņvircavas muiža (vācu: Kron-Würzau) bija pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera lauku īpašums ar pili, kas atradās tagadējā Jelgavas novada Vircavas ciemā, apmēram 10 km attālumā no Jelgavas. To pēc hercoga pasūtījuma 1776. - 1785. gadā uzbūvēja galma arhitekts Severīns Jensens.

No hercoga pils palicis vienīgi ziemeļaustrumu korpuss un virtuve kā atsevišķa ēka. Vispilnīgāk no muižas kompleksa ēkām saglabājusies Kavalieru māja, kur pašlaik darbojas Vircavas vidusskola, pils mūra atliekas, pārvaldnieka māja, klēts-magazīna, stallis un parks. Kroņvircavas muižas apbūve ir Valsts aizsardzības objekts Nr. 5286.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās Vircavas muižas ēkas celtas pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides ap 1566. gadu. Zināms, ka 17. gadsimta sākumā muiža piederēja Brunovu dzimtai, kura to ieķīlāja Grothusiem. 1687. gadā muižu iegādājās hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers, vēlāk tā piederēja hercoga Frīdriha Vilhelma atraitnei Anna Joanovnai, hercogam Ernestam Johanam Bīronam, no kura to savukārt mantoja hercogs Pēteris Bīrons. Viņš 1769. gadā sāka jaunās pils celtniecību, ko pabeidza tikai 1785. gadā. Līdztekus līdz 1780. gadam uzbūvēja arī pils virtuvi, staļļus, staļļmeistara ēku un Kavalieru māju. Vircavas muižas klēts noliktavu pārbūvēja par zirgu izjādes manēžu.

Pēc Kurzemes hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijā muižas ēkas pārbūvēja armijas vajadzībām. 1919. gada rudenī pili nodedzināja bermontieši. Pēc 1920. gada agrārās reformas muižas centra ēkas pārgāja pagasta īpašumā. Zirgu izjādes manēžu 1920. - 1930. gados pārbūvēja par Vircavas Tautas namu.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas ēkas celtas pēc Severīna Jensena projekta smagnējā klasicisma stilā, ar viņam raksturīgu fasāžu apdares principu pielietojumu - plastiski reljefā apdare apvienota ar iluzoru krāsojumu. Tā saglabājusies uz pils fasādes fragmentiem. Pastāv hipotēze, ka Ketleru laikā būvētās pils vecās daļas, iekļautas Kavalieru mājas cokolstāvā.[2]

Pili apņēma liels baroka stila dārzs ar ūdens parteru, kas kā muižas dārzs sākts veidot jau hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā 1693. gadā. Parks daļēji zaudējis savu vērtību kopš 1931. gada, kad tam cauri uzbūvēja lielceļu.

Pusmuižas (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1841. gadā Kroņvircavas muižai bija šādas pusmuižas (Beihof): Elejas muiža (Ellei), Pētera muiža (Vircavas) (Peterfeld), Jaunmuiža (Vircavas) (Neuhof vai Peterweide), Ķiles muiža (Killhof), Vecsvirlaukas muiža (Alt-Bergfried), Siera muiža (Käshof), Jāņu muiža (Johannishof), Mazbutes muiža (Masbut), Svētes muiža (Groß-Swehthof) un Boļu muiža (Klein-Swehthof).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°33′33″N 23°46′23″E / 56.55917°N 23.77306°E / 56.55917; 23.77306