Pāriet uz saturu

Eslingene

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Eslingena)
Eslingene
pilsēta
Esslingen am Neckar
Eslingene
Ģerbonis: Eslingene
Ģerbonis
Eslingene (Vācija)
Eslingene
Eslingene
Eslingene (Bādene-Virtemberga)
Eslingene
Eslingene
Koordinātas: 48°44′N 9°18′E / 48.733°N 9.300°E / 48.733; 9.300Koordinātas: 48°44′N 9°18′E / 48.733°N 9.300°E / 48.733; 9.300
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Bādene-Virtemberga
Reģions Štutgarte
Platība
 • Kopējā 46,42 km2
Augstums 241 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 95 881
 • blīvums 1 922,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta kods 73728–73734
Mājaslapa www.esslingen.de
Eslingene Vikikrātuvē

Eslingene pie Nekāras (vācu: Esslingen am Neckar) ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē. Pilsēta atrodas Nekāras upes krastos. Atrodas Štutgartes aglomerācijas dienvidaustrumu daļā. Eslingenē kopumā dzīvo mazliet mazāk kā 89 000 iedzīvotāju un tā ir vienpadsmitā lielākā Bādenes-Virtembergas pilsēta.

Otrā pasaules kara nobeigumā 1945. gada aprīlī Eslingeni okupēja ASV armija. Kara laikā ļoti nedaudz cietušajā pilsētā izveidoja lielu bēgļu nometni, kurā uzturējās ap 47 tūkstoši pārvietoto personu jeb "dīpīšu" (angļu: displaced persons, DP).

Latviešu bēgļu nometne

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1946. gadā Eslingenē reģistrēto latviešu bēgļu skaits svārstījās no 5700 līdz 5800 cilvēkiem, no kuriem vairāk nekā 1200 bija bērni, jaunāki par 15 gadiem, bet starp pieaugušajiem sieviešu skaits bija par 600 lielāks nekā vīriešu. Nometnē bija reģistrēti 264 zemnieki, 200 ierēdņi, 150 skolotāji, 48 juristi, 41 aktieris, 37 ārsti un 33 zobārsti, 37 medmāsas, 27 mūziķi, 24 inženieri, 24 gleznotāji, 23 dažādu konfesiju garīdznieki, 17 rakstnieki un žurnālisti, 14 arhitekti un 8 zinātnieki.

1945. gada Ziemassvētkos darbību sāka Eslingenes latviešu teātris, kas uzveda vienīgi latviešu autoru lugas un viesojās 45 latviešu nometnēs ar kopējo auditoriju 220 583 cilvēki. Eslingenē iznāca lielākais latviešu laikraksts Vācijā "Latviešu Ziņas", avīzes "Dzimtene", "Dzintarzeme", "Eslingenes Biļetens", žurnāls "Ceļa Vēstis" un citi. Darbību atjaunoja Helmāra Rudzīša grāmatu izdevniecība "Grāmatu Draugs". No 1946. gada darbojās latviešu tautskola un ģimnāzija, Tautas augstskola ar četru līdz sešu mēnešu ilgiem kursiem lauksaimniecībā un lopkopībā, kā arī Apvienoto Nāciju Palīdzības un rehabilitācijas administrācijas (United Nations Relief and Rehabilitation Administration, UNRRA) tehniskā skola un citas mācību iestādes.

1946. gada oktobrī Eslingenē tika izveidots Veco vīru akadēmiskais klubs, kas apvienoja dažādu studentu korporāciju biedrus, galvenokārt studijas jau sen beigušus filistrus. 1946. gada 17. novembrī pilsētā atklāja vērienīgu latviešu tēlotājas mākslas un amatnieku darbu izstādi. 1947. gada 26. aprīlī Eslingenē notika Latvijas Centrālās padomes sanāksme, kas Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas trimdā piešķīra agrākajam Saeimas priekšsēža otrajam biedram bīskapam Jāzepam Rancānam.[2] 1947. gada 25. maijā Eslingenē norisinājās amerikāņu okupācijas zonā Vācijā visplašākie latviešu dziesmu svētki, kuros piedalījās tūkstoš koristu un apmēram 7000 viesu. 1948. gadā Eslingenē latviešu studentu korporācijas organizēja tautu komeršu, kura laikā tika likti pamati Latvijas Korporāciju apvienības izveidei nākamajā gadā.

Eslingenes latviešu komandants bija bijušais Latvijas ģenerālkonsulāta Berlīnē atašejs, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs Kārlis Kalniņš. Viņš komandanta amatā ar nelieliem pārtraukumiem bija no 1945. gada oktobra līdz 1952. gada janvārim, kad nometni slēdza sakarā ar bēgļu masveida izceļošanu no Vācijas uz ASV, Kanādu, Austrāliju u.c. mītnes valstīm.[3]

  1. 2023. gada Pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.
  2. "Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdis Dr. Pauls Kalniņš un pirmais priekšsēža biedrs zv. adv. Kārlis Pauļuks ir miruši - pirmais - 1945. gada 27. augustā un otrais - 1945. gada 21. janvārī, Latvijas Centrālā padome, kurā ieiet pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas piecas lielākās demokrātiskās partijas [..] un kurām 1931. gadā ievēlētajā Saeimā pieder lielākais balsu vairākums, konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Satversmes 16. un 52. pantu Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas pārgājušas uz Saeimas priekšsēža otro biedru bīskapu Jāzepu Rancānu". no: Šilde Ā. Valstsvīri un demokrāti. Ņujorka: Grāmatu draugs, 1985, 227. lpp.
  3. Trimdas "mazajā Latvijā" – Eslingenē Arhivēts 2017. gada 22. martā, Wayback Machine vietnē. Uldis Neiburgs, Latvijas Avīze, 2005. gada 8. augustā

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]