Glicerīns
Glicerīns | |
---|---|
![]() Glicerīna struktūrformula ![]() Glicerīna molekulas modelis | |
Ķīmiskā formula | C3H5(OH)3 |
Molmasa | 92,09 g/mol |
Blīvums | 1261 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 17,8 °C |
Viršanas temperatūra | 290 °C |
Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu. Tas ir relatīvi maztoksisks, salīdzinot ar citiem vairākvērtīgajiem spirtiem.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Glicerīns dabā ir sastopams dzīvnieku taukos, taukskābju esteru veidā.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iegūst tauku pārziepošanas procesā kā ziepju ražošanas blakusproduktu. Var iegūt arī sintētiski.
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uzmanīgi oksidējot glicerīnu, var iegūt glicerīnaldehīdu, tas ir vienkāršs ogļhidrāts un tam ir iespējami 2 optiskie izomēri.
Dehidratējot glicerīnu, rodas akroleīns — nepiesātinātais aldehīds:
- HOCH2CH(OH)−CH2OH → H2C=CH−CHO + 2 H2O
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Glicerīnu lieto nitroglicerīna ieguvei un polimēru (krāsu bāzes) ieguvei. To pievieno šķidrumiem kā antifrīzu, kā arī izmanto vīna saldināšanai, liķiera ražošanā un parfimērijā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- glicerins | Medicīnas termins (latviski)
|
|