Glicerīns
| Glicerīns | |
|---|---|
|
Glicerīna struktūrformula Glicerīna molekulas modelis | |
| CAS numurs | 56-81-5 |
| Ķīmiskā formula | C3H5(OH)3 |
| Molmasa | 92,09 g/mol |
| Blīvums | 1261 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 17,8 °C |
| Viršanas temperatūra | 290 °C |
| Šķīdība ūdenī | jaucas jebkurās attiecībās |
Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu. Atšķirībā no dažiem citiem vairākvērtīgajiem spirtiem, piemēram, etilēnglikola, glicerīns nav toksisks.
Atrašanās dabā
[rediģēt | labot pirmkodu]Glicerīns dabā ir sastopams dzīvnieku taukos taukskābju esteru veidā.
Iegūšana
[rediģēt | labot pirmkodu]Iegūst tauku pārziepošanas procesā kā ziepju ražošanas blakusproduktu. Var iegūt arī sintētiski.
Īpašības
[rediģēt | labot pirmkodu]Uzmanīgi oksidējot glicerīnu, var iegūt glicerīnaldehīdu: tas ir vienkāršs ogļhidrāts, un tam ir iespējami 2 optiskie izomēri.
Dehidratējot glicerīnu, rodas akroleīns — nepiesātinātais aldehīds:
- HOCH2CH(OH)−CH2OH → H2C=CH−CHO + 2 H2O
Izmantošana
[rediģēt | labot pirmkodu]Glicerīnu lieto nitroglicerīna ieguvei un polimēru (krāsu bāzes) ieguvei. To pievieno šķidrumiem kā antifrīzu, kā arī izmanto vīna saldināšanai, liķiera ražošanā un parfimērijā.
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]- glicerins | Medicīnas termins (latviski)
| ||||||||
|