Euroscola

Vikipēdijas lapa

Projekts Euroscola ir iespēja skolām uzzināt par Eiropas integrāciju, pašiem skolēniem to piedzīvojot. Skolēniem no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek dota iespēja uz vienu dienu kļūt par Eiropas Parlamenta deputātiem Parlamenta telpās Strasbūrā, Francijā. Tas tiek organizēts 20 reizes gadā.[1]

Mērķis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Parlaments "Euroscola" projekts, kurš tika uzsākts 1990. gadā ar mērķi, lai dotu arī skolēniem iespēju līdzdarboties, iesaistīties un identificēt sevi Eiropas institūcijās, izteikt savu viedokli par lēmumiem ES līmenī. Katru gadu šajā programmā iesaistās apmēram 10 000 skolēnu no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuri ir vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Projekts "Euroscola" ir ļoti nozīmīgs komunikācijas veids, lai sasniegtu jauniešu auditoriju un to ieinteresētu.[2]

Latvija šajā projektā ir iesaistījusies kopš iestāšanās Eiropas Savienībā - 2004. gada.

Iespējas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauniešiem ir iespēja pavadīt vienu dienu Eiropas Parlamenta Louis Weiss ēkā:

  • vienu dienu iejūtoties Eiropas Parlamenta deputāta ādā un iesaistoties ES lēmumu pieņemšanas procesā - debatēs,
  • iepazīties un iesaistīties sarunās ar jauniešiem no citām ES dalībvalstīm,
  • piedalīties balsošanā, kā arī rezolūciju pieņemšanā par dažādiem ES jautājumiem,
  • nostiprināt savas svešvalodu zināšanas,
  • dalīties un iegūt nenovērtējamu pieredzi.

Katram skolēnam tiek dota iespēja izteikties, jo diskusijas starp skolēniem notiek mazās, starptautiskās grupās. Valodas, kurās norisinās sarunas ir angļu, franču un vācu valoda. Iesaistīšanās diskusijās pierāda, ka valodas nav šķērslis, lai spētu veiksmīgi komunicēt savā starpā - tā ir iespēja labāk iepazīt un izzināt citus, un izprast problēmas viņu valstīs.

Piedaloties šajā projektā jaunieši attīsta savas komunikatoru spējas, iemācās sadarboties un pieņemt svarīgus lēmumus. Šis projekts dod skolēniem iespēju iepazīstināt citu valstu pārstāvjus ar savu dzimto valsti, pilsētu un skolu, kā arī uzzināt interesantus faktus par citām valstīm, bagātinot savas kultūrzināšanas.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]