Euskadi Ta Askatasuna

Euskadi Ta Askatasuna
Dalībnieki Basku konflikts
ETA emblēma
Darbība	1959. gada 31. jūlijs—2018. gada 16. aprīlis
Ideoloģija	Basku nacionālisms,Revolucionārais sociālisms, Marksisms-ļeņinisms, Eiropas federālisms
Līderi	Dāvids Pla Hosu Urutikoehea

Grafiti ar ETA logo

Euskadi Ta Askatasuna (saīsināti ETA, no basku: Basku zeme un Brīvība) ir aizliegta bruņota nacionālistiska basku separātistu organizācija, kas darbojas Spānijā un Francijā. Tās mērķis ir neatkarīgas basku valsts izveide visā basku apdzīvotajā teritorijā.

ETA tika nodibināta 1959. gadā ar mērķi cīnīties pret Fransisko Franko režīmu un iegūt neatkarību basku apdzīvotajām teritorijām. Franko valdīšanas laikā basku apdzīvotājām provincēm (Alavai, Biskajai un Gipuskojai) tika atņemta autonomija, kuru tās bija ieguvušas 1936. gadā. Reizē ar to notika basku valodas aizvietošana ar spāņu valodu. Tas izpaudās gan izglītībā, gan lietvedībā, plašsaziņas līdzekļos un citur.

Sešdesmito gadu beigās organizācija paziņoja par to, ka cīnīsies ar "revolucionārā" terora metodēm. Tas nozīmēja to, ka organizācija rīkoja terora aktus, kuros līdz pat 2007. gadam ir cietuši vairāki simti cilvēku. Pēc Franko nāves, 1979. gadā, Basku Zeme ieguva autonomiju, tomēr ETA palika pie savām prasībām par neatkarīgas valsts izveidi visā basku apdzīvotajā teritorijā. Kopš astoņdesmito gadu beigām organizācija vairākas reizes ir paziņojusi par pamieru, kurš gan vēlāk tika pārtraukts. 2010. gada 5. septembrī tika izziņots pamiers, kurš joprojām ir spēkā.

Organizācijai izveidojās arī politiskais spārns, kuru pārstāvēja legālas partijas, kuras gan vairākkārt tika aizliegtas vai slēgtas. Vairākkārt ir notikušās oficiālas sarunas ar organizācijas pārstāvjiem par konflikta atrisināšanu, tomēr vēl neviens no šādu sarunu gadījumiem nav beidzies ar vienošanos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Euskadi Ta Askatasuna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Who are Eta? (angliski)