Fransisko Franko

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Fransisko Franko
Francisko Franco
RETRATO DEL GRAL. FRANCISCO FRANCO BAHAMONDE (adjusted levels).jpg
Spānijas valsts galva
Amatā
1939. gada 1. aprīlis — 1975. gada 20. novembris
Priekštecis Manuels Asanja (kā prezidents)
Pēctecis Huans Karloss I (kā karalis)
Spānijas premjerministrs
Amatā
1939. gada 5. februāris — 1973. gada 9. jūnijs
Priekštecis Huans Negrins
Pēctecis Luiss Karrero Blanko

Dzimšanas dati 1892. gada 4. decembrī
Ferola, Galisija, Spānija Restaurācijā
Miršanas dati 1975. gada 20. novembrī (82 gadu vecumā)
Madride, Franko Spānija
Profesija virsnieks, militārpersona, politiķis
Augstskola Toledo Kājnieku akadēmija
Reliģija katoļticība
Paraksts Francisco Franco Signature.svg

Fransisko Paulino Ermenehildo Teodulo Franko Baamonde (Francisco Paulino Hermenegildo Teódulo Franco y Bahamonde, izrunā: [fɾanˈθisko ˈfɾaŋko]; dzimis 1892. gada 4. decembrī, miris 1975. gada 20. novembrī) bija spāņu militārpersona, politiķis un valstsvīrs. No 1939. gada aprīļa līdz nāvei 1975. gada novembrī bija tā sauktās Franko Spānijas valsts galva, diktators.

1936. gadā Franko ar Fašistiskās Itālijas un Trešā reiha atbalstu sāka Spānijas pilsoņu karu pret Spānijas Republikas valdību. Pēc uzvaras 1939. gadā ģenerālisimuss Franko izveidoja autoritāru militāro diktatūru.

Franko diktatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Franko diktatūra Spānijā izveidojās Spānijas pilsoņu kara laikā un beidzās drīz pēc Fransisko Franko nāves 1975. gadā, kad 1978. gadā Spānijā pieņēma demokrātisku konstitūciju. Franko diktatūra, sava ilglaicīguma dēļ kategorizēta kā fašistiska savā sākumposmā, līdz autoritārai savas pastāvēšanas beigās. Franko nebija dogmatisks ideologs, bet konservatīvs pragmatiķis, kas piemērojās situācijai Spānijā un pasaulē, un izmantoja to, lai saglabātu savu režīmu. Franko vara balstījās uz pilsoņu kara laikā radušos dažādu labējo un konservatīvo spēku koalīciju – falangistiem, monarhistiem, katoļiem. Režīma pirmo dekāžu ideoloģiskais fašisms un korporatīvās valsts kapitālisms deva vietu katoliskam antikomunismam un liberālam kapitālismam. Diktatūras desmitgadēs Spānija no nabadzīgas lauksaimniecības zemes kļuva par salīdzinoši attīstītu valsti, kas pēc Franko nāves mierīgi izveidoja konstitucionālas monarhijas sistēmu un iestājās Eiropas Kopienā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]