Pāriet uz saturu

Marksisms-ļeņinisms

Vikipēdijas lapa

Marksisms-ļeņinisms ir politiska filozofija, kā arī komunistiska ideoloģija, kas apvieno Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa radīto teorētisko bāzi ar Vladimira Ļeņina ieguldījumu revolucionārās prakses un valsts pārvaldes jautājumos. Šī ideoloģija kalpoja kā Padomju Savienības oficiālā doktrīna un būtiski ietekmēja 20. gadsimta otrās puses sociālistisko valstu politiku, ekonomiku un sabiedrisko struktūru.

"Marksisma-ļeņinisma karogs". Padomju laika karogs, kurā attēloti marksisma-ļeņinisma pamatlicēji (no kreisās uz labo): Markss, Engelss un Ļeņins

Marksisms-ļeņinisms postulē, ka sabiedrības attīstību nosaka materiālie apstākļi un šķiru cīņa. Atšķirībā no klasiskā marksisma, ļeņinisms piešķir īpašu nozīmi revolucionārās partijas lomai — proletariāta diktatūras nodrošināšanai un pārejai uz bezšķiru sabiedrību. Saskaņā ar šo doktrīnu, revolucionārā avangarda partija (parasti komunistiskā partija) vada valsti strādnieku vārdā, īstenojot centralizētu plānošanu un kolektivizāciju ekonomikas pārvaldībā.

Marksisti-ļeņinisti parasti iestājas par šādām idejām:

Marksisms-ļeņinisms ir bijis oficiālā ideoloģija vairākām valstīm:

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā marksisms-ļeņinisms zaudēja savu vadošo lomu daudzās valstīs, taču tas joprojām pastāv kā teorētiska un politiska tradīcija dažādās komunistiskajās partijās visā pasaulē. Mūsdienās marksisma-ļeņinisma piekritēji nereti debatē par ideoloģijas reformu, adaptāciju

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]