Eva Eglāja-Kristsone

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eva Eglāja-Kristsone
Personīgā informācija
Dzimusi 1977. gada 6. aprīlī (42 gadi)
Valmiera
Dzīves vieta Mārupes novads, Latvija
Pilsonība Latvijas Republikas
Nodarbošanās Literatūrzinātniece
Darbības gadi 2014
Vecāki Māra Eglāja
Brāļi Andris Eglājs
Dzīvesbiedrs Zigmārs Kristsons (1965-2009)

Eva Eglāja-Kristsone (dzimusi 1977. gada 6. aprīlī Valmierā) ir latviešu literatūrzinātniece. Kristsone ir Latvijas Universitātes literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Ar trimdas un Latvijas literātu sakaru izpēti PSRS okupācijas periodā nodarbojas kopš doktora studijām Latvijas Universitātē. 2007. gadā aizstāvējusi promocijas darbu ”Padomju Latvijas un trimdas literātu saskarsme dzelzs priekškara laikmetā (20. gs. 50. – 80. gadi)”, iegūstot filoloģijas doktores (Dr. philol.) zinātnisko grādu literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakšnozarē.[1]

2014. gadā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznāca Evas Eglājas-Kristsones grāmata “Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti”. 2015. gadā par to saņēmusi Latvijas Literatūras gada balva speciālbalvu. Kopš 2016. gada ir Latvijas un latviešu literatūras nozares vortāla Literatura.lv vadītāja. 2017. gadā publicēta nodaļa kolektīvajā monogrāfijā "Fin de siecle literārā kultūra Latvijā" (pārējie autori: Benedikts Kalnačs, Pauls Daija un Kārlis Vērdiņš)

Organizējusi un bijusi līdzdalīga vairākos būtiskos kultūras dzīves projektos:

2018. gadā iznāca "The Book of Riga" (CommaPress), 10 latviešu autoru stāstu krājums, kur darbības vieta ir Rīga, kā redaktore kopā ar Becca Parcinson. https://commapress.co.uk/books/the-book-of-riga

Publikācijas žurnālos ”Jaunā Gaita”, ”Karogs”, zinātniskās publikācijas nacionālos un starptautiskos krājumos.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māte ir Māra Eglāja, Valmieras Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja [3] Kristsone bija laulībā ar Latvijas PSR televīzijas raidījuma "Gudram gudra gudrībiņa" veidotāju [4], Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbinieku Zigmāru Kristsonu. Audzina trīs bērnus.

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ”Dzejnieks Ojārs Vācietis trimdas publikācijās”, Jaunā Gaita, 2004.
  • ”Rakstnieks Valentīns Pelēcis aukstā kara ideoloģisko cīņu krustugunīs”, Jaunā Gaita, 2006.
  • ”Okupētās Latvijas un latviešu trimdas saskarsme un tās dinamika”, Jaunā Gaita, 2009.
  • “Tikšanās pie cauruma dzelzs priekškarā”, Karogs, 2004.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Literatura.lv - Personas - Eva Eglāja-Kristsone». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2018-06-06.
  2. lasi.literatura.lv pirmais sarīkojums ciklā "Lasi skaļi"
  3. Brauna, V. "Par grāmatu", Liesma, 1988, 14. decembris.
  4. Neiburga, Andra. "Bērnudārzā labi gan!"/"Rokās mums, rokās mums karodziņi sarkanie!", Darba Balss, Nr. 134, 1972, 7. novembris, 4. lpp.
  5. «Literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone – par kultūru un kolaboracionismu». LA.lv (latviešu). Skatīts: 2018-04-12.[novecojusi saite]