Benedikts Kalnačs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Benedikts Kalnačs
Personīgā informācija
Dzimis 1965. gada 25. februārī (54 gadi)
Rīga
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās literatūrzinātnieks

Benedikts Kalnačs (dzimis 1965. gada 25. februārī) ir latviešu literatūrzinātnieks. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

B. Kalnačs dzimis dzejnieka Andra Vējāna ģimenē. Beidzis Rīgas 49. vidusskolu (1983) un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļu (1988). Ieguvis filoloģijas doktora (1993) un habilitētā filoloģijas doktora grādu (1999).[1] Kopš 1988. gada strādā tagadējā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, ir tā vadošais pētnieks un direktora vietnieks zinātniskajā darbā, no 1999. līdz 2011. gadam institūta direktors, kopš 2013. gada Literatūras nodaļas vadītājs. Kopš 1993. gada Liepājas Universitātes pasniedzējs, kopš 2004. gada profesors.

Publikācijas kopš 1985. gada. Rakstījis recenzijas un izrāžu apskatus. Pētījumi latviešu drāmas vēsturē, kā arī postkoloniālisma studijās. Kopš 1999. gada Latvijas Rakstnieku savienības biedrs. Saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa balvu literatūrzinātnē (2000). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2005). 2012. gadā B. Kalnačs saņēma Liepājas pilsētas Gada balvu zinātnē, 2015. gada pavasarī Baltijas Zinātņu akadēmiju medaļu par ilggadīgu Baltijas jūras valstu literāro kontaktu izpēti.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jūlijs Pētersons — vērotājs laikmetu maiņās. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996.
  • Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā. Rīga: Zinātne, 1998.
  • Ibsena zīmē. Rīga: Zinātne, 2000.
  • Modernās drāmas aizsākumi. Liepāja: LiePA, 2001.
  • Modernisma drāma Vācijā. Liepāja: LiePA, 2002.
  • Latviešu drāma. 20. gadsimta pirmā puse (kopā ar V. Hausmani). Rīga: Zinātne, 2004.
  • Vīnes modernisms. Liepāja: LiePA, 2005.
  • Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse. (Kopā ar V. Hausmani.) Rīga: Zinātne, 2006.
  • Latviešu drāmas vēstures etīdes. Liepāja: LiePA, 2008.
  • Baltijas postkoloniālā drāma. Rīga: LU LFMI, 2011.
  • 20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options. Bielefeld: Aisthesis Verlag, 2016.
  • Fin de siècle literārā kultūra Latvijā (Kopā ar P. Daiju, E. Eglāju-Kristsoni un K. Vērdiņu). Rīga: LU LFMI, 2017.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 273. lpp. ISBN 9984-698-48-3.