FK Jelgava

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
FK Jelgava
FK Jelgava Logo.svg
Nosaukums Futbola klubs "Jelgava"
Pilsēta Valsts karogs: Latvija Jelgava, Latvija
Līga Virslīga
2019. 7. vieta
Dibināts 2004. gadā 
Stadions Zemgales Olimpiskais centrs

(ietilpība: 1560)

Prezidents Valsts karogs: Latvija Māris Peilāns
Galvenais treneris Valsts karogs: Latvija Dāvis Caune
Kapteinis Valsts karogs: Latvija Igors Kozlovs
Mediji Oficiālā vietne
Mājas krāsas
Izbraukuma krāsas

FK Jelgava ir Latvijas futbola klubs, kas izveidojās 2004. gadā, apvienojoties diviem Jelgavas futbola klubiem — RAF un Viola. Pašlaik spēlē Latvijas Virslīgā. Kluba futbolisti ir četras reizes uzvarējuši Latvijas kausa izcīņā (2010, 2014, 2015, 2016). Virslīgā iekļuva pēc uzvaras 2009. gada Latvijas 1. līgas čempionātā. Labākais sasnieguvs Virslīgā — 2. vieta 2016. gada sezonā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubs dibināts 2004. gadā, bet tas saistīts arī ar iepriekšējiem pilsētas futbola klubiem.

Jelgavas "Metālists"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubs pirmo reizi parādījās 1977. gadā un savā debijas reizē Latvijas līgā ieņēma 7. vietu 13 komandu konkurencē. Pēc mazāk kā trim sezonām klubs nomainīja savus īpašniekus — tas atkal tika pievienots mašīnbūves rūpnīcai un tika pārdēvēts par Jelgavas "Automobilists".

Jelgavas "Automobilists"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā klubam "Automobilists Jelgava" gāja samērā sarežģīti — labākajā sezonā tas finišēja tabulas vidusdaļā un starp 1983. un 1987. gadu spēlēja 1. līgā. 1987. gadā "Automobilists" zaudēja pārspēlēs par vietu uz Virslīgu Ilūkstes "Zemgale" komandai, bet tā kā Virslīgu paplašināja, tad jau zem nosaukuma RAF, Jelgavai kārtējo reizi bija savs klubs Latvijas augstākajā līgā.

RAF Jelgava[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Futbola kluba RAF logotips

1988. un 1989. gadā RAF sastāvā bija divas komandas, kuras 1990. gadā noformējās vienā. Viena spēlēja zemākajā Padomju Savienības līgā, otra — Latvijas līgā. 1988. un 1989. gadā Viktora Ņesterenko vadībā "vietējā" RAF komanda uzvarēja Latvijas līgā, 1988. gadā tā ieguva arī zelta medaļu un uzvarēja Latvijas kausā. Savukārt "starptautiskajai" RAF komandai neklājās tik spīdoši — kaut arī tās sastāvā bija pāris talantīgu jaunu spēlētāju, tādi kā Vladimirs Babičevs, Dzintars Sproģis, Igors Troickis un Aleksandrs Stradiņš, komandas sniegums bija ļoti bēdīgs. 1989. gadā Ņesterenko pārņēma vadību apvienotajā "RAF" komandā, kas turpināja spēlēt gan Padomju līgā, gan Baltijas līgā. 1990. un 1991. gadā komandas sniegums uzlabojās, bet tad Padomju Savienība sabruka un RAF pievienojās Latvijas Virslīgai.

Deviņdesmito gadu sākumā "RAF" bija viena no spēcīgākajām komandām Virslīgā, trīs reizes finišējot otrajā vietā un vienreiz trešajā (1992. gadā zaudēja zeltu Rīgas "Skonto" komandai, finišējot ar vienādu punktu skaitu sezonas noslēgumā). Kad rūpnīca nonāca finasiālajās problēmās, komandai uzradās jauns sponsors Latvijas Universitāte, 1996. gadā tika nomainīts arī komandas nosaukums un atrašanās vieta tika nomainīta uz Rīgu, spēles aizvadot Latvijas Universitātes stadionā.

RAF Rīga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā RAF Rīga komanda nospēlēja tikai vienu sezonu, pabeidzot to 5. vietā, bet 1996. gadā ieguva Latvijas kausu. Pēc sezonas klubs atkal nomainīja nosaukumu, šoreiz uz "Universitāte Rīga".

Universitāte Rīga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

FK Universitāte Rīga logotips

Vienīgā sezona zem nosaukuma "Universitāte Rīga" nenesa nekādus augļus un klubs finišēja 6. vietā, pēc sezonas klubs tika izformēts.

RAF Jelgava (atkal)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubs ar nosaukumu RAF Jelgava parādījās atkal 2001. gadā šoreiz jau 1. līgā. Pēc 2003. gada sezonas klubs apvienojās ar citu Jelgavas klubu — Jelgavas "Viola", liekot pamatus FK Jelgavas izveidei.

FK Jelgava[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada sezonā, uzvarot Latvijas Pirmās līgas čempionātā, iekļuva Latvijas futbola Virslīgā. 2010. gada 19. maijā FK Jelgava uzvarēja Latvijas kausa izcīņā, finālā (Skonto stadionā, Rīgā) ar 6:5 pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pārspējot FK Jūrmala-VV komandu. Pa ceļam uz finālu tika pārspēti futbola klubi SK Liepājas Metalurgs (ceturtdaļfinālā) un Skonto FC (pusfinālā).

2010.gada vasarā FK Jelgava iekļuva UEFA Eiropas līgā un sāka startu šajā turnīrā uzreiz no 2. kvalifikācijas kārtas. Norvēģijā pret Molde FK spēle beidzās 0:1, bet Jūrmalā (Slokas stadionā) jelgavnieki uzvarēja ar 2:1, taču viesos vairāk iesisto vārtu dēļ nākamajā kvalifikācijas kārtā iekļuva Molde FK.

2010. gada 2. septembrī Jelgavā tika atklāts Zemgales Olimpiskais centrs, kura atklāšanas svētku kulminācija bija futbola spēle starp FK Jelgava un Blackpool FC, kas 2010. gadā spēlēja Anglijas Premjerlīgā. Spēle beidzās ar rezultātu 2:1 mājinieku labā — vārtus guva Vladislavs Kozlovs un Oļegs Malašenoks.

2011. gadā FK Jelgava devās "Ziemeļanglijas tūrē", kur ar 0:0 nospēlēja pret Fleetwood FC un 1:1 pret Blackpool FC, tādējādi ieejot vēsturē ar to, ka pēc 3 spēlēm pret Anglijas klubiem, FK Jelgava nevienu spēli nav zaudējis. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam trīs reizes spēc kārtas uzvarēja Latvijas kausa izcīņā.

2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezonā pārvarēja divas kvalifikācijas kārtas, uzvarot Islandes klubu Breidablik un Slovākijas klubu Bratislavas "Slovan", taču nākamājā kārtā piekāpās Jeruzalemes "Beitar". Tas līdz šim ir sekmīgākais kluba starts UEFA klubu turnīros.

Kluba nosaukumu vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1977—1979: Metālists Jelgava
  • 1980—1987: Automobilists Jelgava
  • 1988—1995: RAF Jelgava
  • 1996: RAF Rīga
  • 1997: Universitāte Rīga
  • 2001—2003: RAF Jelgava
  • 2004—pašlaik: FK Jelgava

Iegūtās vietas Latvijas čempionātā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas futbola VirslīgaLatvijas futbola 1. līga2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonaLatvijas futbola Virslīga 2016Latvijas futbola Virslīga 2015Latvijas futbola Virslīga 2014Latvijas futbola Virslīga 2013Latvijas futbola Virslīga 2012Latvijas futbola Virslīga 2011Latvijas futbola Virslīga 2010Latvijas futbola 1. līga 2009Latvijas futbola 1. līga 2008Latvijas futbola 1. līga 2007Latvijas futbola 1. līga 2006Latvijas futbola 1. līga 2005Latvijas futbola 1. līga 2004


* Neskaitot Virslīgas klubu otrās komandas, kuras 1. līgas čempionātā startēja ārpus konkurences.

Dalības eirokausos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezona Sacensības Kārta Valsts Klubs Mājās Viesos Kopā
2010—11 UEFA Eiropas līga 2QR Valsts karogs: Norvēģija Molde FK 2:1 0:1 2:2
2014—15 UEFA Eiropas līga 1QR Valsts karogs: Norvēģija Rosenborg BK 0:2 0:4 0:6
2015—16 UEFA Eiropas līga 1QR Valsts karogs: Bulgārija PFC Litex Lovech 1:1 2:2 3:3
2QR Valsts karogs: Ziemeļmaķedonija FK Rabotnički 1:0 0:2 1:2
2016—17 UEFA Eiropas līga 1QR Valsts karogs: Islande Breidablik 2:2 3:2 5:4
2QR Valsts karogs: Slovākija Bratislavas "Slovan" 3:0 0:0 3:0
3QR Valsts karogs: Izraēla Beitar 1:1 0:3 1:4
2017—18 UEFA Eiropas līga 1QR Valsts karogs: Ungārija Ferencváros 0:1 0:2 0:3

Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezona Sasniegtā kārta vai tituls
2004. astotdaļfināls
2005. astotdaļfināls
2006. astotdaļfināls
2007. 2. kārta
2008. astotdaļfināls
2009.—2010. kausa ieguvēji
2010.—2011. ceturtdaļfināls
2011.—2012. pusfināls
2012.—2013. astotdaļfināls
2013.—2014. kausa ieguvēji
2014.—2015. kausa ieguvēji
2015.—2016. kausa ieguvēji
2016.—2017. ceturtdaļfināls
2017. ceturtdaļfināls
2018. trešais posms (astotdaļfināls)
2019. fināls

Komandas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 20. septembrī.[1]
Nr. Pozīcija Spēlētājs
4 Valsts karogs: Latvija A Ingus Šlampe
5 Valsts karogs: Latvija A Ivo Minkevičs
6 Valsts karogs: Latvija A Vladislavs Gabovs
8 Valsts karogs: Latvija P Boriss Bogdaškins
9 Valsts karogs: Latvija U Marks Kurtišs
11 Valsts karogs: Ukraina P Artems Radčenko
13 Valsts karogs: Latvija P Igors Kozlovs
16 Valsts karogs: Latvija V Dmitrijs Grigorjevs
17 Valsts karogs: Latvija U Ņikita Ivanovs
19 Valsts karogs: Latvija P Andris Krušatins
20 Valsts karogs: Gvineja P Jusufs Sovs
21 Valsts karogs: Latvija P Jānis Grīnbergs
22 Valsts karogs: Trinidāda un Tobāgo P Veslijs Džons
23 Valsts karogs: Latvija P Daniils Hvoiņickis
25 Valsts karogs: Latvija A Ingus Grinbergs
27 Valsts karogs: Latvija P Kevins Cēsnieks
Nr. Pozīcija Spēlētājs
29 Valsts karogs: Latvija U Germans Saveļjevs
35 Valsts karogs: Latvija V Vladislavs Kurakins
37 Valsts karogs: Latvija P Ričards Korzāns
45 Valsts karogs: Ukraina U Jurijs Zaharkivs
50 Valsts karogs: Ukraina A Dmitro Semenovs
80 Valsts karogs: Latvija P Jevgeņijs Kazačoks
81 Valsts karogs: Latvija P Vladislavs Soloveičiks
87 Valsts karogs: Latvija P Markuss Kruglaužs
97 Valsts karogs: Latvija P Aleksejs Grjaznovs
99 Valsts karogs: Latvija P Mārtiņš Pivarovičs
Valsts karogs: Latvija A Gatis Štrauss
Valsts karogs: Latvija P Bogdans Samoilovs
Valsts karogs: Latvija V Artūrs Štefenhagens
Valsts karogs: Latvija A Mareks Plonis
Valsts karogs: Latvija A Jēkabs Šteinburgs

Komandas personāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amats Vārds, uzvārds[2]
Galvenais treneris Valsts karogs: Latvija Dāvis Caune
Trenera asistents Valsts karogs: Latvija Aleksandrs Cauņa
Vārtsargu treneris Valsts karogs: Latvija Sergejs Diguļovs
Dublieru komandas treneris Valsts karogs: Latvija Aldis Trukšāns
Prezidents Valsts karogs: Latvija Māris Peilāns
Meistarkomandas direktors Valsts karogs: Latvija Ainārs Tamisārs
Meistarkomandas administrators Valsts karogs: Latvija Raivis Hščanovičs
Ārsts Valsts karogs: Latvija Boriss Lavrenovs

Komandas galvenie treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «FK Jelgava». lff.lv. Skatīts: 2020. gada 20. septembrī.
  2. «Meistarkomanda». fkjelgava.lv. Skatīts: 2020. gada 20. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]