FK Rīga

	FK Rīga
Nosaukums	Futbola klubs Rīga
Pilsēta	Rīga, Latvija
Līga	Virslīga
2008	6. vieta
Dibināts	1999. gadā
Beidza pastāvēt	2008
Stadions	LU stadions (ietilpība: 5000)
Prezidents	Pāvels Ļihačevs

FK Rīga ir bijušais Latvijas futbola klubs, kas pastāvēja no 1999. līdz 2008. gadam. Klubs jau sava pirmajā pastāvēšanas sezonā ieguva Latvijas kausu, finālā pārspējot Skonto FC. 1999. gadā FK Rīga spēlēja UEFA kausa izcīņā. 2007. gadā FK Rīga pirmoreiz ieguva medaļas Latvijas čempionātā, izcīnot 3. vietu. Pēc 2008. gada sezonas beigām klubs bankrotēja. Kluba struktūrā esošā Rīgas Futbola skola apvienojās ar JFK Olimps/ASK.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

FK Rīga tika dibināts 1999. gadā. Kluba darbības pirmajā gadā komandas galvenais treneris bija bijušais Latvijas futbola izlases galvenais treneris Jānis Gilis. Komandas treneru sastāvā bija arī Viktors Ņesterenko un Jānis Skredelis, par kluba prezidentu kļuva Kārlis Villerušs. Komanda izcīnīja savu pirmo un vienīgo Latvijas kausu futbolā, finālā pārspējot Skonto. Kausa fināls 1999. gadā notika maija beigās, līdz ar to FK Rīga jau tajā pašā gadā varēja piedalīties nopelnītajā UEFA kausa izcīņas turnīrā.

Latvijas čempionātā komanda izcīnīja 6. vietu par vienu punktu atpaliekot no Valmieras FK. Tajā sezonā "Rīgas" rezultatīvākais bombardieris bija Jurijs Molotkovs (7 vārti). Komandas sastāvā bija pieredzējušais Latvijas izlases vārtsargs Oļegs Karavajevs un citi vietējie futbolisti, kuru karjera tuvojās beigām — Aleksejs Šarando, Jurijs Karašausks, Ēriks Grigjans, Dzintars Sproģis. Kvalifikācijas kārtas pirmajā mačā savā laukumā ar Zviedrijas Helsingborg tika spēlēts neizšķirti 0:0, bet izbraukumā pretinieku pārākums tika atzīts ar 0:5.

2000. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iepriekšējās sezonas beigās klubā bija finansiālas problēmas, ar ko nemierā bija Jānis Gilis un viņu amatā nomainīja Georgijs Gusarenko.^[1] 2000. gadā FK Rīga izcīnīja to, ko neizdevās 1999. gadā - 5. vietu. Līdz ceturtajai vietai pietrūka četri punkti (4. vieta - Dinaburg FC). Otro gadu pēc kārtas par kluba rezultatīvāko bombardieri kļuva uzbrucējs Jurijs Molotkovs, iesitot 11 vārtus.

2001. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gadā galvenā trenera pienākumus sāka pildīt Viktors Ņesterenko. 2001. gadā 3 gadu pastāvēšanas komandai bija sliktākais sniegums - 7. vieta. Sestā vieta Valmieras FK apsteidza FK Rīga par 5 punktiem. Labākais vārtu guvējs bija pussargs Vladimirs Babičevs (5 vārti).

2002. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gada sezonā FK Rīga ievietojās 7. vietā no astoņām komandām. Tika atkārtots pagājušās sezonas neveiksmīgais sniegums.

2003. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada sezonā klubs ieņēma 5. vietu. Rezultatīvākā spēlētāja godu ar 5 vārtiem dalīja 4 spēlētāji — Rolands Krjauklis, Roberts Mežeckis, Jurijs Žigajevs un Māris Leščinskis.

2004. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gadā galvenā trenera pienākumus pārņēma Pols Ešvorts, kurš iepriekš ir trenējis FK Ventspils. Viņa vadītā komanda izcīnīja 6. vietu Virslīgā. Par komandas rezultatīvāko spēlētāju ar 9 vārtiem kļuva Kamerūnas uzbrucējs Klods Parfē Ngons.

2005. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā par galveno treneri kļuva Ēriks Grigjans, kurš palīdzēja komandai izcīnīt 5. vietu, no 4. vietas atpaliekot par vienu punktu. Rezultatīvākais spēlētājs ar 6 vārtiem bija Deniss Aščuks.

2006. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar neveiksmēm 2006. gada sezonas sākumā Grigjana pienākumus jūnijā pārņēma Sergejs Semjonovs. Komanda izcīnīja 7. vietu Virslīgā. Par komandas rezultatīvāko spēlētāju ar 5 gūtiem vārtiem kļuva aizsargs Roberts Mežeckis.

2007. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā komanda aizvadīja savu veiksmīgāko gadu, izcīnot trešo vietu čempionātā, par diviem punktiem apsteidzot Skonto un tādējādi kļūstot par tā gada labāko Rīgas futbola klubu. Par kluba rezultatīvāko spēlētāju ar 15 gūtiem vārtiem kļuva Krievijas leģionārs Andrejs Nikolajevs. Ar labu spēli izcēlās arī Jurijs Žigajevs, kurš saņēma uzaicinājumu uz Latvijas izlasi.

Komandā bija sapulcināti pieredzējuši vietējā čempionāta spēlētāji (Artūrs Zakreševskis, Igors Korabļovs, vārtsargs Andrejs Pavlovs) un spejīgi leģionāri — lietuviešu aizsargs Tads Papičkis, ukraiņu pussargs Orests Dorošs, Krievijas leģionāri Dmitrijs Skobļakovs, Andrejs Nikolajevs un Jevgēņijs Landirevs.^[2]

2008. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada sezonas sākumā par komandas galveno treneri kļuva Genādijs Morozovs. Komandā bija sapulcināti pieredzējuši leģionāri, ieskaitot Lietuvas izlases pussargu Mindaugu Kalonu.

Šajā sezonā FK Rīga piedalījās Intertoto kausa izcīņā. Pirmajā kārtā pieveikta tika Īslandes komanda Fylkir, savā laukumā zaudējot ar 1:2, bet viesos uzvarot ar 2:0. Turnīra otrajā kārtā Rīga pieveica Īrijas klubu Dublinas "Bohemians", savā laukumā uzvarot ar 1:0, bet viesos zaudējot ar 1:2, nākamajā kārtā iekļūstot, pateicoties vairāk izbraukumā gūtiem vārtiem. Trešajā turnīra kārtā Rīga spēlēja ar Zviedrijas klubu Boras "Elfsborg", viesos zaudējot ar 0:1, bet mājas spēlē, kas notika Liepājā nospēlējot 0:0.

Jau sezonas sākumā klubam radās finansiālas problēmas un sezonas vidū to pameta daudzi leģionāri. Sezonas beigās spēlētāji, protestējot pret neizmaksātajām algām, neieradās uz spēli pret FHK Liepājas Metalurgs.^[3] Klubs sezonu tomēr pabeidza. Pēc sezonas kluba galvenais treneris iesniedza prasību tiesā, prasot atzīt kluba maksātnespēju.^[4] Kluba vadība izteica gatavību komandu saglabāt un arī nākamgad spēlēt Virslīgā.^[5]

Sezonu komanda noslēdza 6. vietā. Par rezultatīvāko spēlētāju kļuva Mihails Miholaps ar 6 vārtiem, lai arī jau sezonas vidū viņš devās uz Kazahstānas klubu Karagandi "Šahter".