Latvijas futbola izlase

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvija
Iesauka(s) Sarkanbaltsarkanie.
Asociācija Latvijas Futbola federācija
Konfederācija UEFA
Galvenais treneris Marians Pahars
Kapteinis Kaspars Gorkšs
Visvairāk spēļu Vitālijs Astafjevs (167)
Visvairāk vārtu Māris Verpakovskis (29)
Mājas stadions Skonto stadions
FIFA kods LVA
FIFA rangs 95 15 (2016. gada 15.septembris)
Augstākais FIFA rangs 45. (2009. gada novembris)
Zemākais FIFA rangs 119. (2013. gada jūnijs)
Elo rangs 91.
Augstākais Elo rangs 39. (24.09.1922.)
Zemākais Elo rangs 124. (26.04.1995.)
Mājas forma
Izbraukuma forma
Pirmā spēle
Flag of Latvija Latvija 1 - 1 Flag of Igaunija Igaunija
(Rīga, Latvija; 1922. gada 4. septembris)
Lielākā uzvara
Flag of Latvija Latvija 6 - 1 Flag of Lietuva Lietuva
(Rīga, Latvija; 1935. gada 30. maijs)
Flag of Latvija Latvija 5 - 0 Flag of Lietuva Lietuva
(Veru, Igaunija; 2012. gada 1. jūnijs)
Latvija Flag of Latvija 5–0 Flag of Gibraltārs Gibraltārs
(Gibraltārs; 2016. gada 29. marts)
Lielākais zaudējums
Flag of Zviedrija Zviedrija 12 - 0 Flag of Latvija Latvija
(Stokholma, Zviedrija; 1927. gada 29. maijs)
Eiropas čempionāts futbolā
Piedalīšanās 1 (Pirmoreiz 2004)
Labākais rezultāts Grupu turnīrs, 2004
Soccerball current event.svg Aktuālā sezona

Latvijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Latvijas Republiku starptautiskās futbola sacensībās, tādās kā Eiropas čempionāts futbolā un FIFA Pasaules kauss. Latvijas futbola izlasi pārvalda Latvijas Futbola federācija. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums bija piedalīšanās 2004. gada Eiropas čempionātā. Savas mājas spēles izlase aizvada Skonto stadionā, Rīgā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmskara Latvijas futbola izlase (1922-1940)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gadā tika nodibināta Latvijas Futbola Federācija, līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja 1922. gada 24. septembrī pret Igauniju, spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs Edvīns Bārda. 1924. gadā izlase piedalījās Olimpiskajās spēlēs Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties Francijas izlasei. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja 1924. gada 18. oktobrī pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās Baltijas kausa izcīņa, kurā uzvarēja Latvija, pieveicot Lietuvas un Igaunijas izlases. 1920. gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs Arvīds Jurgens, brāļi Edvīns, Arvīds un Rūdolfs Bārdas, Voldemārs Grāvelis, Arnolds Tauriņš un Alberts Šeibelis.

1930. gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā Austrijas trenera Rūdolfa Štancela vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju un Poliju. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. Pasaules čempionāta finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta Lietuvas izlase, bet izšķirošajā spēlē Vīnē Latvija piekāpās Austrijas izlasei ar 1:2. Otrā Pasaules kara izcelšanās sakarā Latvijas futbola izlases darbība sākotnēji tika ierobežota, bet vēlāk pārtraukta pavisam. Pēdējo spēli Latvijas valsts izlase aizvadīja 1940. gada 18. jūlijā pret Igauniju, zaudējot ar 1:2. Vācu un Padomju okupācijas laikā Latvijas izlase, kāda tā bija brīvvalsts laikā, nepastāvēja. Labākie 1930. gadu Latvijas izlases futbolisti bija Jānis Lidmanis, Ēriks Raisters, Jānis Rozītis, Fricis Kaņeps, Iļja Vestermans un Aleksandrs Vanags. Par izcilāko pirmskara Latvijas futbolistu uzskatāms Ēriks Pētersons,[1] kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus.

Atjaunotās Latvijas izlases pirmie gadi (1992-1997)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadā tika atjaunota Latvijas Futbola Federācija. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās FIFA sastāvā. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gadā tika iecelts Jānis Gilis. 1992. gada 8. aprīlī pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja Rumānijas izlasei. Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret Igauniju ar 2:1, abus vārtus guva Ainārs Linards. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret Spāniju un Dāniju, bet toties cieta sagrāves pret to pašu Spāniju (0:5) un Īriju (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas "Daugavas" spēlētāji Jurijs Popkovs, Jurijs Ševļakovs, Oļegs Aleksejenko, Ainārs Linards un Oļegs Karavajevs, kā arī jaunie Mihails Zemļinskis un Vitālijs Astafjevs.

1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret Eiropas spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās Austrijas un Ziemeļīrijas izlases, taču spilgtākā spēle šajā ciklā bija zaudējums Portugāles izlasei Portu ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs Vīts Rimkus guva divus vārtus, panākot 2:3. Rimkus šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie Bleidelis, Štolcers un Stepanovs.

Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada Pasaules čempionātu Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās Austrijas, Skotijas un Zviedrijas izlasēm, bet spēja pieveikt Baltkrieviju un Igauniju. Par izlases līderiem bija kļuvuši Skonto FC spēlētāji Astafjevs, Babičevs, Pahars un Štolcers. 1997. gada beigās Jānis Gilis atkāpās no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis Jurijs Ševļakovs.

Dzodzuašvili aizsardzība un Džonsona uzbrukums (1998-2001)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts gruzīns Revazs Dzodzuašvili. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, taču 2000. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru izlase iesāka ļoti veiksmīgi - 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta Norvēģija, savukārt ar 1:0 uzvarēta Gruzija. Par spīti zaudējumam ar 0:1 Slovēnijā, 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās Marians Pahars un Andrejs Štolcers. Vārtos veiksmīgi darbojās vārtsargs Oļegs Karavajevs. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret Grieķiju un Albāniju, un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs Karavajevs. Izlases pamatsastavā nostprinājās jaunie Juris Laizāns un Andrejs Rubins. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet Atēnās ar 2:1 pieveica grieķus. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants Māris Verpakovskis, par pamatvārtsargu kļuva Aleksandrs Koļinko. Pēc draudzības spēles ar Brazīlijas izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris Revazs Dzodzuašvili.

1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts anglis Gērijs Džonsons, kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret Albāniju un Gruziju, kā arī zaudēja Norvēģijas izlasei, nerealizējot izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada Pasaules čempionāta kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu Skotijai 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret Beļģijas un Horvātijas izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižķirta 1:1 spēlē ar Sanmarīno, Gērijs Džonsons tika atbrīvots no amata.

Starkova-Verpakovska ēra un Euro-2004 (2001-2004)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karels Brukners, Čehijas izlases galvenais treneris, spēlē pret Latviju.
Latvijas izlases fani tuvu pie Estadio do Bessa, Portu, pirms Latvijas un Vācijas futbola spēles 2004. gada 19. jūnijā

Džonsona vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais Skonto FC galvenais treneris Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada Eiropas čempionāta atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret Zviedriju (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot poļus. Tam sekoja divas uzvaras pār Sanmarīno izlasi un zaudējums Ungārijai. Savainojumu nomocītā Pahara vietā par uzbrukuma līderi kļuva Māris Verpakovskis. Komandā atgriezās arī 1990. gadu vidus izlases uzbrukuma līderis Vīts Rimkus. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 Polijas izlasei Latvijas izlases situācija turnīra tabulā kļuva sarežģītāka, taču komanda spēja pieveikt ungārus (3:1) un zviedrus (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās Verpakovskis. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar Turcijas izlasi. Pirmajā spēlē Rīgā pateicoties Verpakovska gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā Stambulā Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi Turciju ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot Eiropas čempionāta finālturnīrā. Izlases līderi šajā ciklā bija uzbrucējs Māris Verpakovskis, vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis Vitālijs Astafjevs, Juris Laizāns, Andrejs Rubins, aizsargi Mihails Zemļinskis un Igors Stepanovs, kā arī vārtsargs Aleksandrs Koļinko.

Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām Čehijas, Vācijas un Nīderlandes izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās Čehijas izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku bezvārtu neizšķirtu pret Vāciju. Grupas trešajā un pēdējā spēlē Latvija zaudēja Nīderlandei ar 0:3.

Starkova atlaišana un atgriešanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas izlase spēlē pret Krieviju (0:1) "Lokomotiv" stadionā, Maskavā.

Aleksandra Starkova vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada Pasaules čempionāta atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret Portugāli Starkovs tika diskvalificēts uz 6 spēlēm. Turpinājumā Latvijas izlasi no rezervistu soliņa vadīja Starkova palīgs Jurijs Andrejevs, bet Starkovs vēl palika galvenā trenera amatā nākamās 4 spēles.[2] Novembrī Starkovs pameta izlasi, pārceļoties uz Krievijas Maskavas "Spartak" komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts Andrejevs, kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēlēs, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi Luksemburgu un Lihtenšteinu, kā arī spēlējot neizšķirti ar Krievijas, Igaunijas un Slovākijas izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu Igaunijai kopš 1940. gada ar 1:2.

2006. gadā Latvijas izlase sāka dalību kvalifikācijas turnīrā uz 2008. gada Eiropas čempionātu. Tajā Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar Spāniju, Zviedriju, Dāniju, Īslandi, Ziemeļīriju un Lihtenšteinu. Kvalifikācijas turnīru Latvija iesāka ar zaudējumu zviedriem savā laukumā ar 0-1, tālāk sekoja pārliecinoša uzvara pār Īslandi 4-0, kā arī zaudējums ziemeļīriem ar 0-1. 2007. gada martā, pēc zaudējuma Lihtenšteinai, no galvenā trenera amata atkāpās Jurijs Andrejevs. Aprīļa sākumā par izlases galveno treneri pēc divarpus gadu pārtraukuma atkal kļuva Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā pa divām reizēm tika zaudēts Spānijai un Dānijai, kā arī vienreiz Zviedrijai, taču tika uzvarētas Lihtenšteinas, Īslandes un Ziemeļīrijas izlases. Latvijas izlase šo atlases ciklu noslēdza 5. vietā savā grupā.

2008. gada rudenī Latvijas izlase sāka dalību 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, kurā tika ielozēta vienā grupā ar Grieķijas, Izraēlas, Šveices, Moldovas un Luksemburgas izlasēm. Pirmajā spēlē ar 2:1 Kišiņevā tika pieveikta Moldovas izlase. Tālāk divi zaudējumi grupas favorītēm: mājās Grieķijai ar 0:2 un izbraukumā Šveicei 1:2. Vārtus pēc standartsituācijas ar galvu guva Deniss Ivanovs. Pēdējā rudens spēlē Rīgā Latvija cīnījās neizšķirti ar Izraēlu 1:1. Pavasara spēlēs Latvijas izlase divraiz pieveica Luksemburgu. Ar 4:0 izbraukumā un 2:0 mājās. Pirmajā rudens izšķirošajā spēlē Latvijas izlase ar 1:0 Televivā uzvarēja Izraēlu paverot sev labas izredzes pacīnīties par pirmajām vietām. 9. septembrī Latvija cīnijās neizšķirti Skonto stadionā ar Šveici (2:2). Tā kā paralēlajā mačā Grieķija neuzvarēja Kišiņevā Moldovu (1:1). Latvija saglabāja labas izredzes cīņā par otro vietu. Situācija grupā bija:

Vieta Komanda Punkti
1. Flag of Šveice Šveice 17
2. Flag of Grieķija Grieķija 14
3. Flag of Latvija Latvija 14
4. Flag of Izraēla Izraēla 12
5. Flag of Luksemburga Luksemburga 5
6. Flag of Moldova Moldova 3

Priekšpēdējā un arī izšķirošajā spēlē Latvija Atēnu olimpiskajā stadionā zaudēja mājiniekiem Grieķiem ar 2:5. Pēc pirmā puslaika Latviju vadībā bija izvirzījis Māris Verpakovskis (2:1), bet otrajā puslaikā jau pēc divām nospēlētām minūtēm tiesnesis strīdīgā epizodē piešķira "pendeli" uz Latvijas vārtiem un to realizēja Gekas. Tas izrādījās arī lūzuma punkts un Gekas pamanījās raidīt bumbu Latvijas vārtos vēl divas reizes, gūstot 4 vārtus šajā spēlē. Vienu reizi 72. minūtē arī izcēlās Samaras un beigās 2:5. Pēdējā spēlē Latvija mājās svinēja uzvaru ar 3:2 pār Moldovu. Cikla beigās Latvija ieguva trešo vietu un palika uzreiz aiz svītras.

Laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2011. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās 2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Finālturnīrs norisināsies 2012. gada jūnijā un jūlijā Polijā un Ukrainā. Latvijas izlase tika ielozēta kvalifikācijas turnīra F grupā kopā ar Grieķiju, Horvātiju, Izraēlu, Gruziju un Maltu.Turnīru Latvijas izlase uzsāka ar spēli pret Horvātiju savā laukumā 2010. gada 3. septembrī, piedzīvojot zaudējumu ar 0—3, bet četras dienas vēlāk izbraukumā Latvija spēja pieveikt Maltu ar 2—0. Oktobrī Latvija Grieķijā zaudēja laukuma saimniekiem ar 0—1, bet Rīgā kompensācijas laikā, pateicoties Aleksandra Cauņas rezultatīvajam sitienam, spēja panākt neizšķirtu 1—1 pret gruzīniem. 2010. gadu Latvijas izlase noslēdza 5. vietā grupā. 2011. gadu Latvijas izlase sāka ar diviem zaudējumiem Izraēlai, gan izbraukumā, gan savā laukumā piekāpjoties ar rezultātu 1—2. 2. septembrī Latvija izcīnīja savu otro uzvaru kvalifikācijas turnīrā, ar 1—0 Tbilisi tika uzvarēta Gruzijas izlase, savukārt četras dienas vēlāk Rīgā Latvijas un Grieķijas izlašu spēlē tika fiksēts neizšķirts 1—1. 7. oktobrī Latvija ar 2-0 uzveica Maltu, bet pēc četrām dienām zaudēja Horvātijai. Latvija grupu beidza 4. vietā starp Izraēlas un Gruzijas izlasēm, tādējādi nekvalificējoties finālturnīram.

Latvijas futbola izlase laika posmā no 2012. gada septembra līdz 2013. gada oktobrim piedalās 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā. Finālturnīrs norisināsies 2014. gada jūnijā un jūlijā Brazīlijā. Latvijas izlase tika ielozēta UEFA zonas kvalifikācijas turnīra G grupā kopā ar Grieķijas, Slovākijas, Bosnijas un Hercegovinas, Lietuvas un Lihtenšteinas izlasēm. Pirmajās trīs spēlēs Latvija zaudēja Grieķijai (1-2), Bosnijai un Hercegovinai (1-4) un Slovākijai (1-2), bet tad prata uzveikt Lihtenšteinu (2-0). 2013. gadu Latvija sāka ar neapmierinošu neizšķirtu pret Lihtenšteinu (1-1) un turpināja ar zaudējumu Bosnijai un Hercegovinai (0-5). Pēc šīs spēlēs Latvijas Futbola federācijas valdē tika veikts balsojums par galvenā trenera Aleksnadra Starkova atlaišanu, bet valde nobalsoja "pret".[3]

Tomēr vēlāk Starkovs uzrakstīja atlūgumu un par jauno Latvijas izlases treneri tika apstiprināts Marians Pahars. Līgums ar viņu tika noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijas cikla beigām.[4]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā spēlē Paharam kā galvenajam trenerim bija pārbaudes spēle pret Igauniju, kas noslēdzās ar rezultātu 1—1. Pirmo uzvaru kā treneris Pahars izcīnija 2013. gada 6. septembrī, 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē mājās pret Lietuvu — 2—1. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi zaudējumi izbraukumā — 1—0 pret Grieķiju un Lietuvu, bet pēdējā šī cikla spēle pret Slovākiju noslēdzās neizšķirti 2—2. Tādējādi ciklu Latvija noslēdza 5. vietā grupā, apsteidzot vienīgi Lihtenšteinu un par trim punktu piekāpjoties Lietuvai.

2014. gada Baltijas kausā Latvijas izlase pusfinālā 11 metru soda sitienu sērijā pārspēja Igauniju, bet finālā ar rezultātu 1—0 pārspēja Lietuvu, vienīgos vārtus gūstot Naurim Bulvītim tādējādi 22. reizi iegūstot šo kausu.

2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācijas turnīrā, kas bija pirmais pilnais kvalifikācijas cikls Paharam kā galvenajam trenerim, Latvija tika ielozēta A grupā kopā ar Čehiju, Islandi, Kazahstānu, Nīderlandi un Turciju. Pirmajā cikla spēlē viesos tika nospēlēts neizšķirti 0—0 ar Kazahstānu. Turpinājumā tika zaudēts mājās Islandei ar 0—3 un nospēlēts 1—1 neizšķirts ar Turciju, bet pēdējā 2014. gada izlases spēlē tika piedzīvots zaudējums pret Nīderlandi ar rezultātu 6—0. 2015. gads sākās ar 1—1 neizšķirtu pret Čehiju, kur Latvijas izlase vienīgos vārtus ielaida spēles 90. minūtē, bet turpinājās ar vēl vienu zaudējumu Nīderlandei, tikai šoreiz ar rezultātu 0—2.

Pasaules čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1930 Nepiedalījās
1934
1938 Nekvalificējās0000 kvalifikācija
1950 atradās PSRS sastāvā
1954
1958
1962
1966
1970
1974
1978
1982
1986
1990
1994 Nekvalificējās kvalifikācija
1998 Nekvalificējās kvalifikācija
2002 Nekvalificējās kvalifikācija
2006 Nekvalificējās kvalifikācija
2010 Nekvalificējās kvalifikācija
2014 Nekvalificējās kvalifikācija
2018 Tiks noskaidrots kvalifikācija

Eiropas čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960 atradās PSRS sastāvā
1964
1968
1972
1976
1980
1984
1988
1992
1996 Nekvalificējās0000 kvalifikācija
2000 Nekvalificējās kvalifikācija
2004 Grupu turnīrs kvalifikācija
2008 Nekvalificējās kvalifikācija
2012 Nekvalificējās kvalifikācija
2016 Nekvalificējās kvalifikācija

Spēlētāju rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labākie vārtu guvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlētājs Karjera izlasē Vārti (Spēles)
Māris Verpakovskis 1999-2014 29 (104)
Ēriks Pētersons 1929-1939 21 (63)
Vitālijs Astafjevs 1992-2010 16 (167)
Marians Pahars 1996-2007 15 (75)
Juris Laizāns 1998-2010 15 (108)
Alberts Šeibelis 1925-1939 14 (54)
Iļja Vestermans 1935-1938 13 (23)
Mihails Zemļinskis 1992-2005 12 (105)
Aleksandrs Cauņa 2007- 12 (45)
Vīts Rimkus 1995-2008 11 (73)

Visvairāk spēļu aizvadījušie[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlētājs Karjera izlasē Spēles
Vitālijs Astafjevs 1992-2010 167
Andrejs Rubins 1998-2010 117
Juris Laizāns 1998-2014 113
Imants Bleidelis 1995-2007 106
Mihails Zemļinskis 1992-2005 105
Igors Stepanovs 1995-2011 100
Māris Verpakovskis 1999-2014 104
Aleksandrs Koļinko 1997-2015 94
Andrejs Štolcers 1994-2005 81
Kaspars Gorkšs 2005- 79
Andris Vaņins 2000- 76
Marians Pahars 1996-2007 75

Izlases galvenie treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Treneris Karjera izlasē
Valsts karogs: Latvija Juris Rēdlihs 19221924
Valsts karogs: Austrija Villijs Malošeks 1924
Valsts karogs: Anglija Vilsons 1925
Valsts karogs: Ungārija Ferencs Molnārs 1926
Valsts karogs: Austrija Karls Kurcs 1927
nav zināms 1928
Valsts karogs: Austrija Villijs Malošeks 1929
Valsts karogs: Latvija Juris Rēdlihs 19301931
Valsts karogs: Latvija Jānis Lapiņš 1932
nav zināms 19331934
Valsts karogs: Ungārija Ferencs Vogenhūbers 1935
Valsts karogs: Austrija Rūdolfs Štancels 19361939
Valsts karogs: Latvija Kārlis Upenieks 1940
Valsts karogs: Latvija Jānis Gilis 19921997
Valsts karogs: Gruzija Revazs Dzodzuašvili 19981999
Valsts karogs: Anglija Gērijs Džonsons 19992001
Valsts karogs: Latvija Aleksandrs Starkovs 20012004
Valsts karogs: Latvija Jurijs Andrejevs 20042007
Valsts karogs: Latvija Aleksandrs Starkovs 20072013
Valsts karogs: Latvija Marians Pahars 2013pašlaik

Komandas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz 2016. gada 2. septembra draudzības spēli pret Luksemburgu un 2016. gada 6. septembra 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēli pret Andoru tika izsaukti šādi spēlētāji.[5][6][7] Spēles un gūtie vārti pēc spēles ar Andoru.

Nr. Poz. Spēlētājs Dzimšanas datums / Vecums Spēles Vārti Klubs
1 V Andris Vaņins 1980. gada 30. aprīlī (36 gadi) 76 0 Valsts karogs: Šveice FC Zürich
23 V Pāvels Šteinbors 1985. gada 21. septembrī (31 gads) 1 0 Valsts karogs: Polija Gdiņas "Arka"
12 V Kaspars Ikstens 1988. gada 5. jūnijā (28 gadi) 0 0 Valsts karogs: Latvija FK Jelgava
13 A Kaspars Gorkšs (kapteinis) 1981. gada 6. novembrī (34 gadi) 79 5 Valsts karogs: Latvija FK Liepāja
6 A Vladislavs Gabovs 1987. gada 13. jūlijā (29 gadi) 27 0 Valsts karogs: Polija Kelces "Korona"
2 A Vitālijs Maksimenko 1990. gada 8. decembrī (25 gadi) 25 1 Valsts karogs: Austrija SV Mattersburg
19 A Vitālijs Jagodinskis 1992. gada 28. februārī (24 gadi) 10 0 Valsts karogs: Ukraina Kijevas "Dinamo"
3 A Antons Kurakins 1990. gada 1. janvārī (26 gadi) 8 0 bez kluba
4 A Gints Freimanis 1985. gada 9. maijā (31 gads) 6 0 Valsts karogs: Latvija FK Jelgava
7 P Aleksejs Višņakovs 1984. gada 3. februārī (32 gadi) 70 9 Valsts karogs: Latvija RFS
5 P Oļegs Laizāns 1987. gada 28. martā (29 gadi) 35 0 Valsts karogs: Latvija Riga FC
17 P Artūrs Zjuzins 1991. gada 18. jūnijā (25 gadi) 33 6 Valsts karogs: Krievija FC Tambov
8 P Artis Lazdiņš 1986. gada 3. maijā (30 gadi) 27 0 Valsts karogs: Latvija FK Jelgava
18 P Igors Tarasovs 1988. gada 16. oktobrī (27 gadi) 16 0 Valsts karogs: Turcija Giresunspor
14 P Jānis Ikaunieks 1995. gada 16. februārī (21 gads) 13 2 Valsts karogs: Francija FC Metz
15 P Dāvis Ikaunieks 1994. gada 7. janvārī (22 gadi) 4 1 Valsts karogs: Čehija Jihlavas "Vysočina"
9 P Roberts Savaļnieks 1993. gada 4. februārī (23 gadi) 4 0 Valsts karogs: Latvija Riga FC
20 P Kristians Damians Torress 1985. gada 18. jūnijā (31 gads) 2 0 Valsts karogs: Latvija FK Liepāja
21 P Gļebs Kļuškins 1992. gada 1. oktobrī (23 gadi) 1 0 Valsts karogs: Latvija FK Jelgava
P Boriss Bogdaškins 1990. gada 21. februārī (26 gadi) 0 0 Valsts karogs: Latvija FK Jelgava
16 U Artjoms Rudņevs 1988. gada 13. janvārī (28 gadi) 37 2 Valsts karogs: Vācija 1. FC Köln
10 U Valērijs Šabala 1994. gada 12. oktobrī (21 gads) 28 10 Valsts karogs: Slovākija DAC Dunajská Streda
11 U Artūrs Karašausks 1992. gada 29. janvārī (24 gadi) 12 0 Valsts karogs: Šveice FC Wil
22 U Sergejs Vorobjovs 1995. gada 9. oktobrī (20 gadi) 3 0 Valsts karogs: Latvija Riga FC

Nesen izsauktie[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šie spēlētāji tika izsaukti uz izlasi pēdējo 12 mēnešu laikā:

Nr. Poz. Spēlētājs Dzimšanas datums / Vecums Spēles Vārti Klubs
A Kaspars Dubra 1990. gada 20. decembrī (25 gadi) 14 1 Valsts karogs: Baltkrievija Barisavas BATE
A Mārcis Ošs 1991. gada 25. jūlijā (25 gadi) 0 0 Valsts karogs: Latvija FK Jelgava
A Vladislavs Sorokins 1997. gada 10. maijā (19 gadi) 0 0 Valsts karogs: Latvija RFS
P Andrejs Kovaļovs 1989. gada 23. martā (27 gadi) 10 0 Valsts karogs: Latvija FK Jelgava
P Aleksandrs Cauņa 1988. gada 19. janvārī (28 gadi) 45 12 Valsts karogs: Krievija Maskavas CSKA
P Vladimirs Kamešs 1988. gada 28. oktobrī (27 gadi) 13 1 Valsts karogs: Krievija Krasnojarskas "Jeņisej"
P Aleksandrs Fertovs 1987. gada 16. jūnijā (29 gadi) 35 0 bez kluba
P Igors Kozlovs 1987. gada 26. martā (29 gadi) 0 0 Valsts karogs: Latvija RFS
P Edgars Jermolajevs 1992. gada 16. jūnijā (24 gadi) 0 0 Valsts karogs: Latvija RFS
U Deniss Rakels 1992. gada 20. augustā (24 gadi) 14 0 Valsts karogs: Anglija Reading
U Edgars Gauračs 1988. gada 10. martā (28 gadi) 20 5 Valsts karogs: Latvija Spartaks Jūrmala
U Eduards Višņakovs 1990. gada 10. maijā (26 gadi) 14 0 Valsts karogs: Polija Hožovas "Ruch"

Oficiālās personas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Persona Amats
Marians Pahars galvenais treneris
Vitālijs Astafjevs treneris
Andris Riherts treneris
Aleksandrs Starkovs treneris
Andrejs Piedels vārtsargu treneris
Genādijs Karavajevs ģenerālmenedžeris
Dāgs Čuda ārsts
Aleksandrs Jurovskis masieris
Sergejs Pečņikovs fizeoterapeits
Irina Simoņenkova sporta psiholoģe
Jānis Zeltiņš ekipējuma menedžeris
Dmitrijs Andrejevs videooperators
Mārtiņš Hartmanis preses sekretārs

Spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 311 spēles, kurās ir gūtas 100 uzvaras, 66 reizes spēlēts neizšķirti un piedzīvoti 145 zaudējumi. Visvairāk reizes (50) Latvijas izlase ir spēlējusi pret Igaunijas izlasi. (dati uz 25.10.2011.)


Iepriekšējās un nākamās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datums Turnīrs Vieta Pretinieks Rezultāts Latvijas vārtu guvēji
2015. gada 28. martā 2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija Valsts karogs: Čehija Prāga Flag of Čehija Čehija 1-1 Aleksejs Višņakovs
2015. gada 31. martā Pārbaudes spēle Valsts karogs: Ukraina Ļvova Flag of Ukraina Ukraina 1-1 Vitālijs Maksimenko
2015. gada 12. jūnijā 2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija Valsts karogs: Latvija Rīga Flag of Nīderlande Nīderlande 0-2
2015. gada 3. septembrī 2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija Valsts karogs: Turcija Konja Flag of Turcija Turcija 1-1 Valērijs Šabala
2015. gada 6. septembrī 2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija Valsts karogs: Latvija Rīga Flag of Čehija Čehija 1-2 Artūrs Zjuzins
2015. gada 10. oktobrī 2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija Valsts karogs: Islande Reikjavīka Flag of Islande Islande 2-2 Valērijs Šabala, Aleksandrs Cauņa
2015. gada 13. oktobrī 2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija Valsts karogs: Latvija Rīga Flag of Kazahstāna Kazahstāna 0-1
2015. gada 30. novembrī Pārbaudes spēle Valsts karogs: Ziemeļīrija Belfāsta Flag of Ziemeļīrija Ziemeļīrija 0-1
2016. gada 25. martā Pārbaudes spēle Valsts karogs: Slovākija Trnava Flag of Slovākija Slovākija 0-0
2016. gada 29. martā Pārbaudes spēle Valsts karogs: Gibraltārs Gibraltārs Flag of Gibraltārs Gibraltārs 5-0 Jānis Ikaunieks (2), Kaspars Dubra, Valērijs Šabala, Aleksejs Višņakovs
2016. gada 1. jūnijā Baltijas kauss Valsts karogs: Latvija Liepāja Flag of Lietuva Lietuva 2:1 Artūrs Zjuzins, Artjoms Rudņevs
2016. gada 4. jūnijā Baltijas kauss Valsts karogs: Igaunija Tallina Flag of Igaunija Igaunija 0:0
2016. gada 2. septembrī Pārbaudes spēle Valsts karogs: Latvija Rīga Flag of Luksemburga Luksemburga 3:1 Dāvis Ikaunieks, Artūrs Zjuzins (2)
2016. gada 6. septembrī 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija Valsts karogs: Andora Andora la Velja Flag of Andora Andora 1:0 Valērijs Šabala
2016. gada 7. oktobrī 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija Valsts karogs: Latvija Rīga Flag of Fēru Salas Fēru Salas
2016. gada 13. novembrī 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija Valsts karogs: Portugāle "Estádio Algarve" pie Faru Flag of Portugāle Portugāle

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Askolds Uldriķis. «Latvijā futbolu spēlē 100 gadus». TVNET, 29.09.2006.. Skatīts: 07.06.2008.
  2. «FIFA uz sešām spēlēm diskvalificē Starkovu». TVNET. 05.10.2004. Skatīts: 15.05.2009.
  3. Koscinkevičš, Ilvars. "Uz Bremzēm". Sporta Avīze.
  4. «Līgums ar Paharu noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa izcīņai». Jānis Rubulis. sportacentrs.com. 2013. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2013-07-16.
  5. «Marians Pahars paziņojis kandidātu sarakstu spēlēm ar Luksemburgu un Andoru». lff.lv. 2016. gada 23. augusts. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  6. «Valstsvienības kandidātu sarakstam pievienojas Roberts Savaļnieks un Boriss Bogdaškins». lff.lv. 2016. gada 25. augusts. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  7. «Kristians Damians Torress iekļauts valstsvienības kandidātu sarakstā». lff.lv. 2016. gada 27. augusts. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Kristers Serģis un Artis Rasmanis
"Sporta Avīzes" gada aptaujas uzvarētājs
2003
Pēctecis:
Viktors Ščerbatihs