Faluņguns

Faluņguns (vienkāršotā ķīniešu: 法轮功, tradicionālā ķīniešu: 法輪功, piņjiņs: Fǎlún Gōng, burtiski — ‘Likuma rata piekopšana’) jeb Faluņdafā (vienkāršotā ķīniešu: 法轮大法, tradicionālā ķīniešu: 法輪大法, piņjiņs: Fǎlún dàfǎ, burtiski — ‘Likuma rata lielais likums’) ir uz ciguna balstīta eklektiska mācība, kura apvieno elementus no budisma, taidzicjuaņa, daoisma un kristietības. Tās sekotāji šo praksi sauc par "dvēseles un dzīves pašpilnveidošanās ceļu", jo t.s. Faluņdafā (Visuma Likums) ietverot sevī divas Visumā it kā eksistējošās sistēmas — Budas un Dao.

Faluņguns radies 20. gadsimta otrajā pusē Ķīnā, kur guvusi visai plašu popularitāti un strauji izplatās visā pasaulē. Kustības garīgais vadītājs ir Li Hundži. 1998. gadā Ķīnas valdības aplēses liecināja, ka kontinentālajā Ķīnā bija 70 000 000 sekotāju. Faluņguna piekritēji savu atbalstītāju skaitu lēš ap 100 000 000 vairāk nekā 80 valstīs.

Pamatidejas

Faluņguns ir prakse, kurā ietilpst meditācija, vingrinājumi un mācības, kas balstās uz Visuma principu “Īstenība — Labestība - Pacietība”.

Īpašo vingrojumu kompleksa pastāvīga praktizēšana ne tikai stiprinot veselību, bet arī attīrot cilvēka dvēseli. Faluņguna praktizētājam jāpievēršas garīgām, nevis materiālām vērtībām, aizliegts melot, ar līdzcietību jāizturas pret citu bēdām un ir jāizrāda pacietību, nedrīkst ļauties negatīvām emocijām.

Vēsture

1992. gadā Li Hundži (Li Hongzhi) prezentēja Faluņguna vingrojumu sistēmu Pekinā, Āzijas Veselības izstādē, kur guva visai plašu atzinību (varas iestādes atzina Li Hundži izveidoto vingrojumu sistēmu par visai efektīvu). 1993. gadā Li Hundži ar sekotājiem atkal piedalījās Pekinā, Āzijas Veselības izstādē, saņemot no izstādes organizatoriem un komunistiskās partijas 3 augstākās balvas. 1994. gadā Li Hundži izdeva savas koncepcijas (gan kosmogonisko sistēmu, gan vingrojumu sistēmu) apkopojumu grāmatā "Džuaņ Faluņ" (Zhuan Falun).

1996. gadā Li Hundži devās turnejā pa Eiropu, Austrāliju, lai popularizētu savu mācību. 1998. gadā viņš apmetās uz dzīvi Ņujorkā.

1999. gada aprīlī Faluņgana piekritēji, kuru skaits Ķīnā bija mērāms miljonos, uzsāka plašas demonstrācijas, pieprasot kustībai īpašu juridisko statusu un cenzūras neiejaukšanos kustības literatūras izdošanā. 1999. gada 22. jūlijā ĶTR tiesa atzina Faluņguna kustību par "pretvalstisku sektu" (tika piesaukti ideoloģiski ļoti līdzīgie taipini 19 gadsimtā).

Faluņguna vajāšana

Kopš 1999. gadā sākās Faluņguna vajāšana ĶTR. Faluņ Dafa Informācijas centrs apstiprinājis 3107 nāves gadījumus. Daudzi tūkstoši atrodas ieslodzījumā, vairāk nekā 100 000, visbiežāk bez tiesas sprieduma, nosūtīti uz spaidu darbu nometnēm.

2006. gada martā ANO Speciālais ziņotājs spīdzināšanu jautājumos informēja, ka 66% no pierādīto spīdzināšanu un sliktas izturēšanās gadījumu upuriem Ķīnā ir Faluņguna praktizētāji. ASV Valsts departamenta 2006. ikgadējā ziņojumā teikts, ka “Faluņguna sekotāji sastāda vismaz pusi no darba pāraudzināšanas nometnēs oficiāli reģistrētajiem 250 000 ieslodzīto”.

Bijušais Kanādas Valsts sekretārs (viens no Ārlietu ministra vietniekiem) Deivids Kilgors un cilvēktiesību advokāts Deivids Matas savā neatkarīgās izmeklēšanas ziņojumā izdarīja secinājumu, ka “ir notikusi un vēl šodien turpinās plaša mēroga orgānu izņemšana Faluņguna praktizētājiem bez viņu piekrišanas”, ko īsteno “Ķīnas valdība un tās izpildorgāni daudzviet visā valstī…”.^[2]

Tomēr ASV Kongresa secinājumi nedod viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu.^[3] Ķīnas varas iestādes orgānu izņemšanu kategoriski noliedz.

Faluņguna piekritēju avotos rakstīts, ka uz šodienu apstiprināti vairāk nekā 3000 gadījumu, kad praktizētāji gājuši bojā spīdzināšanā (neskaitot nāves gadījumus, kas iestājusies orgānu izņemšanas rezultātā).^[4]^[5] Varmācīga ieslodzījuma un nāves gadījumi joprojām paliek neatklāti, jo Ķīnas varas iestādes cieši bloķē informāciju, turklāt ziņojumi citu valstu varas iestādēm par šādiem gadījumiem tiek uzskatīti par “valsts noslēpumu izpaušanu”.