Faringāls līdzskanis
| Artikulācijas vietas |
| Labiāla |
| Bilabiāla |
| Labiāli velāra |
| Labiāli alveolāra |
| Labiodentāla |
| Bidentāla |
| Koronāla |
| Lingvolabiāla |
| Interdentāla |
| Dentāla |
| Alveolāra |
| Apikāla |
| Lamināla |
| Postalveolāra |
| Alveopalatāla |
| Retrofleksa |
| Dorsāla |
| Palatāla |
| Labiāli palatāla |
| Velāra |
| Uvulāra |
| Uvulāri epiglotāla |
| Radikāla |
| Faringāla |
| Epiglotāli faringāla |
| Epiglotāla |
| Glotāla |
| Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Faringāli līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles sakni pret rīkles galu. Sekundāro artikulāciju, kad primārās artikulācijas laikā tiek sasprindzināts rīkles gals, sauc par faringalizāciju.[1]
Piemēri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā iekļautie faringālie līdzskaņi ir:
| IPA | Apraksts | Paraugs | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Valoda | Ortogrāfija | IPA | Tulkojums | ||
|
faringāls spraudzenis | arābu | عشرة | [ʕɑʃɑrɑ] | desmit |
|
nebalsīgs faringāls berzenis | kabardiešu | щхьэ | [ɕħæ] | galva |
- Faringālie slēdzeņi tiek uzskatīti par neiespējamiem, bet ja rodas vajadzība tos norādīt, dažkārt tiek lietots mazais kapitālraksta [Q].
- Kaut arī [ʕ] tradicionāli tiek pozicionēts IPA tabulās pie berzeņiem, tas parasti ir spraudzenis. Pats IPA simbols ir pārprotams, kā arī nevienā valodā nav atsevišķu berzeņa un spraudzeņa šajā artikulācijas vietā. Dažkārt, lai uzsvērtu, ka tas ir spraudzenis, tiek lietota nolaistas skaņas diakritiskā zīme: [ʕ̞].
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Faringālie līdzskaņi pamatā ir izplatīti divos pasaules reģionos: Ziemeļāfrika - Tuvie Austrumi - Kaukāzs (semītu, berberu, kušītu, čerkesu un dagestāņu valodas) un Britu Kolumbija Kanādā (vakašu un sališu valodas). Ir daži atsevišķi gadījumi citviet, tādi kā Nilo-Sahāras Tamas valoda un ņencu valoda Krievijas ziemeļos. Somu valodā vājš faringāls berzenis izrunājas /h/ pozīcijā pēc patskaņa /a/, bet tā kā tā ir vairāk alofonija, tad šī skaņa tiek transkribēta ar /h/.
Jāpiezīmē, ka vairākos gadījumos par faringāliem atzīti līdzskaņi tiek pārkvalificēti par epiglotāliem. Tā bija gadījumos, piemēram, ar dahalo un ziemeļu haidas valodām un iespējams arī daudzos citos gadījumos. Tas iespējams ir tāpēc, ka epiglotālā tikai nesen tika izdalīta kā atsevišķa artikulācijas vieta, nevis kā faringālās variants. Vienīgā valoda, kurā ir zināmi kontrastējoši faringāli un epiglotāli līdzskaņi ir agulu valoda Dagestānā.
Pēdējā laikā ir ziņots par jaunu, epiglotāli faringālu artikulācijas vietu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)