Fātimiju kalifāts[1] (arābu: ٱلْخِلَافَة ٱلْفَاطِمِيَّة, al-khilāfah al-fāṭimiyyah) jeb Fātimiju valsts (الدولة الفاطمية, al-fāṭimiyyati ad-dawla), arī Fātimīdu kalifāts,[2] bija kalifāts no 909. gada līdz 1171. gadam Ziemeļāfrikā un kādu laiku arī Tuvajos Austrumos un Arābijas pussalā. Fātimiju kalifāts izveidojās 909. gadā pārņemot kontroli pār aglabidiem, kas valdīja Sicīlijā un mūsdienu Tunisijā. Laika iekaroja Vidusjūras piekrasti līdz pat Tuvajiem Austrumiem. 973. gadā dibināja Kairu, kas kļuva par fātimiju galvaspilsētu. Fātimiju kalifāts beidza pastāvēt 1171. gadā, kas to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva Aijūbidu dinastijas valdnieks Saladīns.