Arābu īpašvārdu atveidošana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Arābu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas arābu īpašvārdu atveidošanā. Arābu valodas nosaukumi tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Pēc šiem noteikumiem atveido arābu personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus tām Ziemeļāfrikas un Tuvo austrumu valstīm, kur arābu valoda ir galvenā valsts valoda un ikdienas sadzīves valoda. Atveidojot citu pasaules reģionu arābu izcelsmes vai islāmticīgu personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse.

Arābu alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Arābu alfabēts

Arābu valodas pierakstam izmantot arābu alfabētu (arābu: أَبْجَدِيَّة عَرَبِيَّة‎, abjadiyyah ‘arabiyyah). Alfabētā ir 28 līdzskaņus apzīmējoši burti. Trīs no šiem burtiem (’alif, wāw un yā’) nepilnajā rakstībā apzīmē arī garos patskaņus. Visi šie burti ir kursīvā gan rokrakstā, gan drukātā veidā — rakstot vārdu, katrs nākamais burts var būt tieši saistīts ar iepriekšējo. Arābu alfabēta virziens ir no labās puses uz kreiso. Arābu alfabētā neizšķir lielos un mazos burtus, tajā nav burtkopu.[1]

Katram arābu alfabēta burtam var būt līdz četrām dažādām grafiskajām formām — sākuma, vidus vai beigu pozīcijai burtu savienojumos, kā arī izolētā, kas apzīmē nesavienotu, savrupstāvošu burtu. 22 burtiem ir četras grafiskās formas, sešiem burtiem ir tikai izolētā un beigu forma. Vienā vārdā var būt kā viens burtu savienojums (سبيبة), tā arī vairāki, ja kāds no burtiem nav savienots ar nākamo (الظهران), vai arī vārds var veidoties no nesavienotām burtu formām (داؤد).

Arābu alfabēta izolētās burtu formas hijā’ī secībā
ي و ه ن م ل ك ق ف غ ع ظ ط ض ص ش س ز ر ذ د خ ح ج ث ت ب ا
y w h n m l k q f gh sh s z r dh d kh j th t b ā
28 27 26 25 24 23 22 21 20 19 18 17 16 15 14 13 12 11 10 09 08 07 06 05 04 03 02 01

Vienkāršā un pilnā rakstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģeogrāfiskais nosaukums Ḥaḍramawt vienkāršajā (حضرموت‎‎; augšā) un pilnajā rakstībā (حَضْرَمَوْتُ; apakšā)

Ikdienā arābu valodā izmanto tā saucamo nepilno vai vienkāršo rakstību, kurā lieto 28 pamatalfabēta burtus, hamza, modificētos burtus (alif maddah, ’alif maqṣūrah, tā’ marbūṭah) un vispārpieņemtās ligatūras. Reģionāli lieto arī vairākas dialektu burtu modifikācijas vai burtus tikai dialektam raksturīgo fonēmu atveidošanai. Nepilnajā rakstībā tiek apzīmēti līdzskaņi un garie patskaņi, bet īsie patskaņi netiek apzīmēti. Alfabēta burtos izmantotās zīmes virs vai zem burtiem dažādu līdzskaņu atšķiršanai i‘jām (إِعْجَام) netiek uzskatītas par diakritiskajām zīmēm, bet par burta daļu

Īsos patskaņus, kā arī līdzskaņu kvantitāti apzīmē pilnajā jeb vokalizētajā rakstībā, kur tiek lietota speciāla diakritisko zīmju sistēma tashkīl (تَشْكِيل). Tā tiek lietota Korānā, mācību grāmatās, bērnu grāmatās, vārdnīcās, grāmatās cittautiešiem un citur, kur nepieciešams zināt precīzu izrunu. Atsevišķos gadījumos, lai novērstu iespējamās interpretācijas, teškīla zīmes tiek lietotas arī ikdienas nepilnajā rakstībā.

Diakritiskās zīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teškīla zīmes iedala vairākās grupās. Pie vokalizācijas zīmēm (ḥarakāt, حَرَكَات) pieder īsos patskaņus apzīmējošās diakritiskās zīmes:

  • fatḥah (فَتْحَة) — norāda, ka aiz atzīmētā līdzskaņa seko īsais a (قَطَر, Qaṭar),
  • kasrah (كَسْرَة) — norāda, ka aiz atzīmētā līdzskaņa seko īsais i (مِصر, Miṣr),
  • ḍammah (ضَمَّة) — norāda, ka aiz atzīmētā līdzskaņa seko īsais u (بُرْجٌ, Burj).

Pie šīs grupas pieskaita arī citas patskaņu kvalitāti apzīmējošās diakritiskās zīmes:

  • maddah (مَدَّة) tiek lietota galvenokārt virs ’alif, un norāda uz glotālo slēdzeni ar sekojošo garo /aː/ (القرآن‎‎ , al Qurʾān),
  • ’alif khanjarīyah (أَلِف خَنْجَرِيَّة) — norāda, ka aiz atzīmētā līdzskaņa seko garais /aː/ (رَحْمٰن, Rahmān),
  • waṣlah (وَصْلَة) tiek lietota virs ’alif, un norāda, ka ’alif netiek izrunāts (في ٱليمن, fī l-Yaman),
  • sukūn (سُكُون) — norāda, ka aiz atzīmētā līdzskaņa neseko patskanis (نَصْرٌ, Naṣr).

Pie teškīla zīmēm vēl pieder:

  • shaddah (شَدَّة) vai tashdīd (تَشْدِيد) — norāda uz apzīmētā līdzskaņa gemināciju (عمّان, ʿAmmān),
  • tanwīn (تَنْوِين) — dubultotas patskaņu zīmes vārda galotnē (ـٌ ـٍ ـً), kas norāda un nenoteiktās formas galotnēm -un, -in, -an. Pilnajā pierakstā tās tiek norādītas arī gadījumos, ja netiek izrunātas (un atveidotas).

Hamza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hamza (همزة‎‎, hamzah) ir papildburts arābu rakstu sistēmā, ar ko apzīmē glotālo slēdzeni [ʔ]. Tiek lietots gan kā atsevišķs burts (ء), gan arī kā diakritiskā zīme virs vai zem ’alif (أ, إ), virs wāw (ؤ) un yā’ (ئ).

Ligatūras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī arābu rakstu sistēmā ligatūru lietošana ir diezgan izplatīta, tikai viena no tām ir obligāta — lām un ’alif savienojums — šo burtu kombināciju savādāk neattēlo. Ligatūras izolētā un vārda sākuma forma ir (خولان, Khawlān), vidus un beigu forma — (المكلا, Al Mukallā).

Unicode iekļautas vairāk kā 300 divburtu arābu rakstības ligatūras, vairāk kā 100 — trīsburtu, kā arī vairākas veselus vārdus apzīmējošas ligatūras, no kurām plaši lietotajos šriftos gan ir iekļautas tikai dažas, galvenokārt الله (Allāhs). Unicode standartā eksistē arī speciāla ligatūra frāzes ṣallā llahu ʿalayhi wa sallam attēlošanai.

Nestandarta burti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu rakstu valodā dažkārt tiek lietotas nestandarta rakstu zīmes. Izšķir reģionālās alfabēta variācijas, kad kādu vēsturisku iemeslu dēļ dažās valstīs standarta arābu grafēmas dažkārt tiek aizstātas ar citām, kā arī no citām arābu alfabētā rakstošām valodām aizgūtus burtus specifisku, arābu literārajai valodai neraksturīgu, fonēmu attēlošanai.

Reģionālās variācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burts Paskaidrojums
atsevišķi beigās vidū sākumā
ڛ ـڛ ـڛـ ڛـ Tradicionāla forma burta sīn س apzīmēšanai reģionos ar persiešu alfabēta vai Otomaņu turku alfabēta ietekmi.[2]
ڢ ـڢ ـڢـ ڢـ Burta fā’ ف tradicionāls Magribas variants (izņemot Lībiju un Alžīriju).
ڧ/ٯ ـڧ/ـٯ ـڧـ ڧـ Burta qāf ق tradicionāls Magribas variants (izņemot Lībiju un Alžīriju). Beigu un izolētajā formā visbiežāk lietots bez punkta.
ک ـک ـکـ کـ Burta kāf ك alternatīvā forma Magribā Otomāņu turku alfabēta ietekmē un Persijas līča valstīs persiešu alfabēta ietekmē.
ی ـی ـیـ یـ Ēģiptē, Sudānā un dažkārt Magribā lietota bezpunkta yā’ ي forma beigu un izolētajā pozīcijā; vizuāli identiska alif maqṣūrah ى.

Aizgūtie burti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burts IPA
vērtība
Paskaidrojums
atsevišķi beigās vidū sākumā
ڤ ـڤ ـڤـ‎ ڤـ /v/ Lieto fā’ ف vietā svešvārdos un dialekta vārdos, piemēram ڤولڤو (Volvo).[3] Nejaukt ar ڨ.
ڥ ـڥ ـڥـ ڥـ Lieto Alžīrijā un Tunisijā
پ ـپ ـپـ پـ‎ /p/ Lieto svešvārdos un aizguvumos. Var būt aizvietots ar bā’ ب un izrunāts kā /b/.
ڜ ـڜ ـڜـ ڜـ‎ /t͡ʃ/ Lieto Marokā.
چ ـچ ـچـ چـ Dažkārt lieto Irākas un Persijas līča dialektos citvalodu vārdu rakstībā un aizguvumos. Parasti lieto burtu sekvenci تش tāʼ-shīn (piemēram, تشاد vārdā "Čada").
/ʒ/ Lieto Ēģiptē reducētā /d͡ʒ/ attēlošanai, jo ج tiek izrunāts kā /ɡ/.
/ɡ/ Lieto Izraēlā.
گ ـگ ـگـ گـ‎ Lieto ziemeļrietumu Āfrikā un Rietumāzijā.
ڨ ـڨ ـڨـ ڨـ Lieto Tunisijā un Alžīrijā aizguvumos un qāf ق dialekta izrunā atsevišķos vārdos (ڨبلي‎‎ Gbillī — Gbillī). Nejaukt ar ڤ /v/.
ݣ ـݣ ـݣـ ݣـ Lieto Marokā un Alžīrijā.
ڠ Reti lieto Persijas līča valstīs.
ژ ـژ ـژ ژ‎ /ʒ/, /zˤ/ Lieto svešvārdos un aizguvumos.

Transliterācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu valodas transliterācijai pastāv vairākas pieejas un metodes, kas atšķiras pēc to pieejas rakstītās un runātās valodas pārlikšanai latīņu alfabētā. Tā kā arābu alfabēta rakstu sistēma arābu valodai ievērojami atšķiras no latīņu alfabēta, lielākā daļa pielietoto transliterācijas metožu faktiski miksē transliterāciju un transkripciju, latīņu alfabēta burtiem pārceļot nevis teksta grafēmisko sastāvu, bet gan tā fonemātisko sastāvu (izrunu).

Lielākā daļa plašāk izmantoto transliterācijas sistēmu izmanto arābu valodas pilno rakstību. Tā kā šī rakstība atspoguļo arābu literārās valodas fonēmu sastāvu, šāda transliterācija praktiski sakrīt ar fonemātisko transkripciju. Šādas transliterācijas sistēmas lieto zinātniskos (valodnieciskos, vēstures, ģeogrāfijas, etnogrāfijas) darbos, kartēs, ieskaitot galvenos tīmekļa karšu pārlūkus, enciklopēdijās, gazetīros un citur.

Plašsaziņas līdzekļos un publikācijas lielākoties tiek lietotas šo transliterācijas sistēmu vienkāršotās versijas, atmetot diakritiskās zīmes.

Transliterācijas sistēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās visplašāk izmantotās arābu valodas transliterācijas sistēmas ir:

  • Amerikas bibliotēku asociācijas un Kongresa bibliotēkas ( American Library Association and the Library of Congress; ALA-LC) sistēma.[4] Viena no visplašāk izmantotajām transliterācijas sistēmām, pirmoreiz publicēta 1991. gadā, pašlaik spēkā 2012. gada versija. Vienkāršotā veidā (bez diakritiskajām zīmēm) plaši izmantota masu medijos.
  • Vācijas standartizācijas institūta (Deutsches Institut für Normung; DIN) standarts DIN 31635 (Umschrift des arabischen Alphabets), pieņemts 1982. gadā.[5] Plaši izmantots vācu valodā izdotajās publikācijās un kartēs, kā arī OpenStreetMap karšu servisā.[6]
  • ASV Ģeogrāfisko nosaukumu padomes (United States Board on Geographic Names; BGN) un Apvienotās Karalistes Ģeogrāfisko nosaukumu pastāvīgās komitejas (Permanent Committee on Geographical Names; PCGN) transliterācijas sistēma BGN/PCGN. Pirmoreiz publicēta 1946. gadā (BGN),[7] precizēta 1956. gadā.[8] Tiek izmantota ģeogrāfisko nosaukumu un personvārdu transliterēšanai ASV un Apvienotās Karalistes oficiālajos izdevumos.
  • Apvienoto Nāciju Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas (United Nations Group of Experts on Geographical Names; UNGEGN) sistēma, saukta arī par Apvienoto Nāciju (UN) sistēmu. Pieņemta 1972. gadā kā «grozītās Beirutas sistēmas A variants», kurš pamatā sakrīt ar BGN/PCGN sistēmu. Tiek lietots vairākās arābu valstīs ģeogrāfisko nosaukumu un personvārdu transliterēšanai.[9]
  • UNGEGN Arābu nodaļas sistēma ADEGN 2007, pieņemta 2007. gadā. Tā ir modificēts UNGEGN sistēmas variants, kam piekrituši 21 valsts (Alžīrija, Bahreina, Komoras, Džibuti, Ēģipte, Jordānija, Irāka, Kuveita, Libāna, Lībija, Mauritānija, Maroka, Palestīna, Katara, Tunisija, Saūda Arābija, Sudāna, Sīrija, Omāna, AAE) eksperti,[10] bet praktiski tiek izmantota tikai dažās valstīs (Libāna, Jordānija).[11]
  • Francijas Nacionālā ģeogrāfijas institūta (Institut géographique national; I.G.N.) sistēma. Pieņemta 1973. gadā kā «grozītās Beirutas sistēmas B variants». Sistēma bāzēta franču valodas ortogrāfijā un tiek izmantota franciski runājošajās zemēs, kā arī daļā bijušo Francijas koloniju.[12]
  • Ēģipte ģeodēzijas dienesta transliterācijas sistēma (SES no angļu: Survey of Egypt System) lietota galvenokārt valsts kartogrāfiskajos izdevumos.
  • Starptautiskās standartizācijas organizācijas 1961. gadā pieņemtais un 1984. gadā revidētais standarts ISO 233.[13] Viena no retajām transliterācijas sistēmām, kas tehniski atveido arābu valodas grafisko sastāvu — transliterē to burtiski, izmantojot kā vienkāršoto, tā arī pilno rakstību. 1993. gadā apstiprināta vienkāršota transliterācijas shēma ISO 233-2, kas izmanto tikai pilno rakstību. Izmanto galvenokārt bibliotēkās un katalogos.
  • Spānijas Arābistikas skolas transliterācijas sistēma SAS vai EAE lietota galvenokārt akadēmiskos izdevumos un Spānijas bibliotēku sistēmā.
  • Encyclopedia of Islam

Transliterācijas sistēmu lietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī lielākajā daļā arābu valodā runājošo valstu oficiāli ir apstiprināta kāda no vispārpieņemtajām transliterācijas sistēmām,[14] ikdienā (ceļu norādēs, uzrakstos, kartogrāfiskajos materiālos) bieži vien tiek lietotas šo sistēmu modificētās un vienkāršotās versijas. Jāņem vērā, ka vairākās valstīs (Čada, Džibuti, Eritreja, Komoras un Somālija) arābu valoda ir viena no oficiālajām valsts valodām, bet ikdienas saziņā tiek lietotas citas vietējās valodas, no kurām arī atveidojami īpašvārdi.

Starptautiskajā apritē, sevišķi angliskajā segmentā, ģeogrāfisko nosaukumu transliterēšanai biežāk tiek lietota BGN/PCGN sistēma, bet personvārdiem — ALA-LC. Franciskajā segmentā pārsvarā lieto I.G.N. sistēmu, bet vāciskajā — DIN 31635.

Arābu valodā runājošajās valstīs izmantotas vai oficiāli deklarētas šādas sistēmas:

Transliterācijas sistēmu salīdzinošā tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burts[a]

Nosaukums

IPA
vērtība

ALA-LC

DIN
31635

ISO
233-2

BGN/
PCGN

UNGEGN
(UN)

SES
(Ēģipte)

ADEGN[15]

I.G.N.

SAS
(EAE)

EI

ء

hamzah

/ʔ/

ʼ[b]

ʾ

ˌ;ˈ[c]

ʼ[b]

ʼ[b]

ʼ

ʼ

ʾ

ا

alif

/aː/

ā

ā

ʾ

—; ā[d]

—; ā[d]

ā

ā

â; ê[e]

ā

ā

ب

bāʼ

/b/

b

b

b

b

b

b

b

b

b

b

ت

tāʼ

/t/

t

t

t

t

t

t

t

t

t

t

ث

thāʼ

/θ/

th

th

th

th (t)

th

th

ç

th

ج

jīm

/d͡ʒ/

j

ǧ

ǧ

j

j

g (j)

j

dj, j[e]

ŷ

dj

ح

ḥāʼ

/ħ/

خ

khāʼ

/x/

kh

kh

kh

kh

kh

kh

x

kh

د

dāl

/d/

d

d

d

d

d

d

d

d

d

d

ذ

dhāl

/ð/

dh

dh

dh

dh (z)

dh

dh

dh

ر

rāʼ

/r/

r

r

r

r

r

r

r

r

r

r

ز

zayn/zāy

/z/

z

z

z

z

z

z

z

z

z

z

س

sīn

/s/

s

s

s

s

s

s (c)

s

s, ss[f]

s

s

ش

shīn

/ʃ/

sh

š

š

sh

sh

sh

sh

ch

š

sh

ص

ṣād

/sˤ/

ş

ş

ṣ, ç[g]

ض

ḍād

/dˤ/

ط

ṭāʼ

/tˤ/

ţ

ţ

ظ

ẓāʼ

/ðˤ/

dh

ع

ʻayn

/ʕ/

ʻ

ʿ

ʿ

ʻ

ʻ

ʽ

ʻ

ʼ; aa[h]

ʿ

ʿ

غ

ghayn

/ɣ/

gh

ġ

ġ

gh

gh

gh

gh

gh

ğ

gh

ف

fāʼ

/f/

f

f

f

f

f

f

f

f

f

f

ق

qāf

/q/

q

q

q

q

q

q (k)

q

q; g;[e] gu[i]

q

ك

kāf

/k/

k

k

k

k

k

k

k

k

k

k

ل

lām

/l/

l

l

l

l

l

l

l

l

l

l

م

mīm

/m/

m

m

m

m

m

m

m

m

m

m

ن

nūn

/n/

n

n

n

n

n

n

n

n; ne[j]

n

n

ه

hāʼ

/h/

h

h

h

h

h

h

h

h

h

h

و

wāw

/w/; /uː/

w

w; ū

w

w

w

w

w, ū

ou

w; ū

w; ū

ي

yāʼ

/j/; /iː/

y

y; ī

y

y

y

y

y, ī

i; ï;[k] y[l]

y; ī

y; ī

آ

alif maddah

/ʔaː/

ā, ʼā[m]

ʾā

ʾâ

ā, ʼā[m]

ā

ā

ā

â; ê[e]

ā

ā

ة

tāʼ marbūṭah

/a/, /at/

h; t

h; t

h; t

h; t

—; t

h; t

—; t

—; t

ى

alif maqṣūrah

/aː/

á

ā

á

y

y

à

à

ـَ

fatḥah

/a/

a

a

a

a

a

a

a

a; e; é; è[e]

a

a

ـَوْ

/au/

aw

aw

aw˚

aw

aw

ô (au)

aw

aou

aw

ْـَي

/ai/; /ei/

ay

ay

ay˚

ay

ay

ei (ai)

ay

ay

ـِ

kasrah

/i/

i

i

i

i

i

i

i

i, e[e]

i

i

ـُ

ḍammah

/u/

u

u

u

u

u

u

u

ou, o[e]

u

u

َـَـا

fatḥah ṭawīla

/aː/

á

ā

ā

ā

â (a)

ā

â, ê[e]

ā

ِـِـي

kasrah ṭawīla

/iː/

ī

ī

iy

ī

ī

î

ī

î, ê[e]

ī

ـٰ

alif khanjarīyah'

/aː/

ā

ā

ā

á

ā

â (a)

ā

ā

ـُـو

ḍammah ṭawīla

/uː/

ū

ū

uw

ū

ū

û

ū

oû, ô

ū

ـَـى

/aː/

á

ā

aỳ

á

á

a

á

a

ā

ـُـوّ

/uːw/

ūw

uww

uw̄

ūw

uww

uww

uww

uww

ـِـيّ

/iːj/

ī

iyy

ī

ī

iyy

ī

ـً

/-an/

an

an

áʾ, á

an

an

an

an

ـًـى

/-an/

an

áỳ

ـٍ

/-in/

in

in

í

in

in

in

in

ـٌ

/-un/

un

un

ú

un

un

un

un

ـّ

shadda

**

**

**

**

ال

alif lām

/al/; /el/[n]

al-

al-[o]

ʾˈal

Al / al[o][p]

al-[o]

el-

Al[o][q]

El

al-

al-, ʼl-

Fonētiskā atveidošanas tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burta
nosaukums

UNGEGN
transliterācija

IPA vērtība

Arābu alfabēta grafēma

latviešu
atveidojums

arābiski

transliterācija

atveidojums

beigās vidū sākumā atsevišķi
’alif ā

/a/
/aː/[a]
/eː/

ـا ـا ا ا

e
ā[b]
ē[c]
a[d]
a[e]
a[f]

بصرى الشام
زنجبار
الكاف
ضبا
لالة خديجة

Buṣrá al Shām
Zinjibār
Al Kāf
Ḍubā
Lālla Khadījah

Bosra el Šāma[g]
Zindžibāra
Kēfa[g]
Duba
Lalla Hadīdža

ʾa
ʾu

/ʔa/[h]
/ʔu/[h]
/ʔa/[a]

ـأ أ

a
u
ā[b]
a[d]

أبين
كوم أمبو
رأس تنورة
صنعاء

ʾAbyan
Kawm ʾUmbū
Raʾs Tannūrah
Ṣan‘ā’

Abjena
Kaum Umbū
Rāstannūra
Sana

ʾi /ʔi/[h] ـإ‎ إ

i
e

إدلب
إمبابه

Idlib
Embāba

Idliba
Embāba

’alif maddah ʾā /ʔaː/ ـآ آ ā
’alif maqṣūrah ā, á /aː/ ى a ديالى Diyālā Dijāla
bā’ b /b/ (/p/)[i] ـب ـبـ بـ ب b يروت Bayrūt Beirūta
bb /bː/ b القبيطة Al Qabbaytah Kabeita
tā’ t /t/ ـت ـتـ تـ ت t تبوك Tabūk Tebūka
tā’ marbūṭah h, t, - /a/, /at/ ـة ة

-
t

حجة
قلعة صالح

Ḥajjah
Qalat Ṣāliḥ

Hadža
Kalat Sāliha

thā’ th /θ/ ـث ـثـ ثـ ث

t
s[j]

حديثة
حارث العبيدي

Hadītha
Hārith al ʿUbaydī

Hadīta
Hāriss el Ubeidī

jīm j

/d͡ʒ/[k]
/ʒ/[l]
/ɡ/[m]

ـج ـجـ جـ ج


ž
g

جبرين
جونيه
سوهاج

Jabrīn
Jūniya
Sawhāj

Džebrīna
Žūnija[g]
Sohāga[g]

jj /d͡ʒː/ حجة Ḥajjah Hadža
ḥā’ /ħ/ ـح ـحـ حـ ح h حائل Ḥāʾil Hāila
khā’ kh /x/ ـخ ـخـ خـ خ h خيبر Khaybar Haibera
dāl d /d/ ـد ـد د د d عدن ʻAdan Adena
dd /dː/ d الحد Al Ḥidd Hida
dhāl dh /ð/ ـذ ـذ ذ ذ

d
z[j]

ذيبين
ذو الفقار

Dhībīn
Dhū al Fiqār

Dībīna
Zulfikārs

rā’ r /r/ ـر ـر ر ر r رأس تنورة Raʾs Tannūrah Rastannūra
rr /rː/ rr المحرق Al Muḥarraq Muharraka
zayn / zāy z /z/ ـز ـز ز ز z جزر الزبير Jazā’ir az Zubayr Zubeiras salas
zz /zː/ z وزان Wazzān Vazāna
sīn s /s/ ـس ـسـ سـ س s سبيبة Sbībah Sbība
shīn sh /ʃ/ ـش ـشـ شـ ش š جبل شمس Jabal Shams Šemss
ṣād /sˤ/ ـص ـصـ صـ ص s صنعاء Ṣan‘ā’ Sana
ḍād /dˤ/ ـض ـضـ ضـ ض d ضبا Ḍubā Duba
ṭā’ /tˤ/ ـط ـطـ طـ ط t طنطا Ṭanṭā Tanta
ẓā’ [ðˤ] ~ [zˤ] ـظ ـظـ ظـ ظ z الظهران Aẓ Ẓahrān Zahrāna
‘ayn ʿ /ʕ/ ـع ـعـ عـ ع

**[n]
[o]

المجمعة

الرفاع

Al Majmaʿah
Ar Rifāʿ

Medžmaa
Rifā

ghayn gh /ɣ/ (/ɡ/)[i] ـغ ـغـ غـ غ g غدامس Ghadāmis Gadāmisa
fā’ f /f/ (/v/)[i] ـف ـفـ فـ ف f الفيوم Al Fayyūm Faijūma
ff /fː/ f قفّين Qaffīn Kafīna
qāf q /q/ (/ɡ/)[i] ـق ـقـ قـ ق k القامشلي Al Qāmishlī Kāmišlī
qq /qː/ k زقوم Zaqqūm Zakūms
kāf k /k/ (/ɡ/)[p] ـك ـكـ كـ ك k الكويت Al Kuwayt Kuveita
kk /kː/ k خورفكان Khawr Fakkān Haur Fakāna
lām l /l/ ـل ـلـ لـ ل l حقل Ḥaql Hakla
ll /lː/ ll ملوى Mallawi Mellevi
mīm m /m/ ـم ـمـ مـ م m المهرة Al Mahra Mehra
mm /mː/ mm الدمام Ad Dammām Dammāma
nūn n /n/ ـن ـنـ نـ ن n نجران Najrān Nedžrāna
nn /nː/ nn رأس تنورة Raʾs Tannūrah Rāstannūra
hā’ h /h/ ـه ـهـ هـ ه h دمنهور Damanhūr Demenhūra
wāw w / ū / aw /w/, /uː/, /aw/,
(/u/, /o/, /oː/)[p]
ـو ـو و و

v[q]
u[r]
ū
o[p]

واسط
خولان
ثمود
قوص

Wāsiṭ
Khawlān
Thamūd
Qūs

Vāsita
Haulāna
Temūda
Kosa[g]

ww /wː/ uw الدوار Ad Dawwār Dauvāra
wāw hamzah ’ū /ʔu/ ـؤ‎ ؤ

u
o

yā’

y

ī

/j/

/iː/

ـي ـيـ يـ ي

j
i[r]
ī

ديالى
ريدة
كفري

Diyālā
Raydah
Kifrī

Dijāla
Raida
Kifrī

yy /jː/ ij الفيوم Al Fayyūm Faijūma
yā’ hamzah ʾi /ʔi/ ـئ‎ ـئـ‎ ئـ‎ ئ i حائل Ḥāʾil Hāila
papildburts
hamzah[s] ʾ /ʔ/ ء [o] صنعاء Ṣan‘ā’ Sana
nestandarta burti
gāf[t] g /g/ ـݣ ـݣـ ݣـ ݣ g أݣادير ʾAgādīr Agādīra
[u] g /g/ ـڨ ـڨـ ڨـ ڨ g ڨفصة Gafṣah Gafsa
īsie patskaņi[v]
fatḥah a /a/, /æ/

a[w]
e

فرسان
سلمية

Farasān
Salamīya

Farasāna
Selemija

ḍammah u /u/

u
o[x]

الهفوف
حمص

Al Hufūf
Ḥumṣ

Hufūfa
Homsa[g]

kasrah i /i/ i قنا Qinā Kina
pozicionālie divskaņi
aw

/au/
/o/[p]

au
o


الجوف


Aj Jawf


Džofa[g]

ay /ai/, /ei/

ai
ei


جبيل


Jbayl/Jubayl


Žbeila[g]

diakritiskās (vokalizācijas) zīmes (ḥarakāt)
fatḥah a /a/, /æ/ ـَ

a
e

قَطَر Qaṭar Katara
ḍammah u, o

/u/
/o/

ـُ

u
o

البُراق
صُحار

Al Burāq
Sohār

Burāka
Sohāra[g]

kasrah i /i/ ـِ i مِصر Miṣr [Ēģipte][y]
maddah ʾā /ʔaː/ ـٓ ā
alif khanjarīyah ā /aː/ ــٰ ā رَحْمٰن Rahmān Rahmāns
alif waṣlah [z] ٱ
sukūn [aa] ـْـ نَصْرٌ Naṣr Nasra
tanwīn (-an, -in, -un)[ab] ـٌ ـٍ ـً
shadda **[ac] ـّـ *, **[ad]

عمّان
زَقُّومٌ

ʿAmmān
Zaqqūm

Ammāna
Zakūms

Atveidošanas nosacījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu valodas īpašvārdi latviešu valodā atveidojami no vienas no pilnajām jeb «zinātniskajām» transliterētajām vārda formām. Transliterācijai jāsatur informācija par patskaņu un līdzskaņu kvalitāti, kā arī burtu ʻayn un hamzah esamību. Transliterācijas sistēmai jābūt zināmai, jo burtu vai to kombināciju vērtība dažādās sistēmās var atšķirties.

Ja pilnā transliterētā vārda forma nav pieejama, to nepieciešams iegūt no pirmavota — vārda arābiskās formas.

Piemēram:

  • Hatem Ben Arfa — tunisiešu izcelsmes franču futbolists, vārds franču valodas ortogrāfijā;
  • حاتم بن عرفة — raksts par šo futbolistu arābu valodas Vikipēdijā, vārds vienkāršotajā rakstībā;
  • حَاتِمُ بِنْ عرفة — ar Multillect vārds daļēji pārveidots pilnajā rakstībā (vietne neatpazīst uzvārdu);
  • ḥātimu bin ʿarfa — ar intellibe instrumentu pilnā rakstība pārcelta DIN 31635 transliterācijas sistēmā pilnajā transliterācijā (skatīt sadaļu par atveidojamo sākumformu);
  • Ḥātim Bin ʻArfa — vārds pārveidots pauzes formā un pārcelts ALA-LC (visplašāk lietota Vikipēdijā) transliterācijas sistēmā;
  • Hātims Bin Arfa — atveidojums latviski.

Atveidojamā sākumforma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu īpašvārdi transliterējami, transkribējami un atveidojami no tā sauktās pauzes formas, kas atbilst izolēta vārda izrunai. Izolētu vārdu izrunā bez locījuma galotnes, dažos gadījumos — arī bez piedēkļa -at- pēdējā elementa. Vairākkomponentu īpašvārdiem pauzes forma nosakāma katram komponentam atsevišķi un šādā gadījumā tā dažreiz atkarīga no visa īpašvārda struktūras.

Lai atrastu pauzes formu, jāatmet šādi pilnās formas elementi:

Vienkāršotā rakstība Pilnā rakstība Pilnā transliterācija Pauzes forma Atveidojums
Nominatīva galotnes -un, -u:
محمد‎‎ مُحَمَّدٌ Muḥammadun Muḥammad Muhammeds[a]
عسير عَسِيرٌ ʿAsīrun ʿAsīr Asīra
إبراهيم‎ إِبْرَاهِيمُ ʾIbrāhīmu ʾIbrāhīm Ibrāhīms[a]
الرياض‎‎ الرِّيَاضُ Ar Riyāḍ‎u Ar Riyāḍ Rijāda
Ģenitīva galotnes -in, -i (parasti — salikto īpašvārdu otrajam komponentam):
بني مطر بَنِي مَطَرٍ Banī Maṭarin Banī Maṭar Benī Matara
عبد القادر عَبْد القَادِرِ ʿAbd al Qādiri ʿAbd al Qādir Abdelkādirs[a]
Izskaņu -an, ja tā nav akuzatīva galotne (transliterē ar ā):
رضا رِضًا Riḍan Riḍā Rida[a]
Galotne -i divskaitļa izskaņās -āni, -ayni:
الأخوين‎‎ الأَخَوَيْنِ al ʾAkhawayni al ʾAkhawayn Ahaveinu salas
Galotne -a vīriešu dzimtes daudzskaitļa izskaņās -ūna, -īna:
محمية عجلون مَحْمِيَّةُ عَجْلُونَ Maḥmīyatu ʿAjlūna Maḥmīyat ʿAjlūn Adžlūna rezervāts
وادي الباطن وَادِي البَاطِنَ Wādī al Bāṭina Wādī al Bāṭin Bātins
Elements -t- sieviešu dzimtes vienskaitļa piedēklī -at-:
الغردقة الغردقةُ Al Ghardqatu Al Ghardaʾa Gardaka, Hurgada[b]
فاطمة فَاطِمَةُ Fāṭimatu Fāṭima Fātima[a]
Elements -y- vīriešu dzimtes attieksmes adjektīva piedēklī -īy-:
مكي مَكِّيٌّ Makkīyun Makkī Mekī[a]

Zilbes, uzsvars un intonācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zilbes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu valodā skaņas atveide lielā mērā atkarīga no tās pozīcijas zilbē. Zilbes centru veido īsais vai garais patskanis. Zilbes robeža var būt garajā līdzskanī, starp patskani un līdzskani vai starp diviem dažādiem līdzskaņiem.

Visbiežāk sastopamie zilbju tipi ir:

  • vaļēja īsa zilbe:
بركة‎‎بَرَكَةٌBarakatunBa.ra.ka — Baraka
  • vaļēja gara zilbe:
ليوا‎‎لِيوَاLīwāLī.wā — Līva
  • slēgta zilbe:
عمّانعَمَّانʿAmmānʿAm.mān — Ammāna

Arābu valodā zilbe nevar sākties ar patskani. Latviskajā atveidojumā šādas zilbes rodas, ja arābu valodā zilbe sākas ar līdzskani hamza vai ʻayn, kuri šādā pozīcijā nav atveidojami:

  • عمّانعَمَّانʿAmmānʿAm.mān — Ammāna
  • معمر‎‎مُعَمَّرُMuʿammaruMu.ʿam.mar — Muammers[a]

Arābu literārajā valodā zilbe nevar sākties ar diviem vai vairāk līdzskaņiem; šādas zilbes var parādīties, ja par pamatu atveidojumam ņemta dialekta forma:

  • صفاقس‎‎ Ṣafāqus[b] — Sfāksa
  • جبيل Jbayl — Žbeila
  • القصر الصغيرالقَصْرُ الصَّغِيرُal Qaṣru aṣ ṢaghīruAl Qasr aṣ Ṣaghīr[b] — Ksar es Segīra

Uzsvars[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu valodā ir dinamiskais brīvais vārda uzsvars. Tā vieta atkarīga no vārda zilbju struktūras. Artikuls arābu valodā vienmēr ir neuzsvērts.

Latviešu valodā arābu īpašvārdi izrunājami ar pirmās zilbes uzsvaru:

  • بغدادBaghdād — ˈBagdāde
  • الزبير‎‎Az Zubayr — ˈZubeira

Īpašvārdos, kas atveidojumā sastāv no vairākiem komponentiem, patstāvīgu uzsvaru iegūst katrs komponents, izņemot artikulu:

  • خميس الساحلKhamīs as Sāḥil — ˈHemīsa es ˈSāhila
  • المجر الكبيرAl Majar al Kabīr — ˈMedžera el ˈKebīra

Intonācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atveidoto īpašvārdu garās zilbes izrunājamas ar stiepto vai krītošo intonāciju.

Patskaņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu literārajā valodā ir sešas patskaņu fonēmas — trīs īsie un trīs garie patskaņi: /a/, /i/, /u/ un /aː/, /iː/, /uː/. Dialektos sastopami arī patskaņi /e/, /eː/, /o/, /oː/.

Patskaņu kvantitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu valodā īsie un garie patskaņi ir fonoloģiski pretstatīti. Latviešu valodā arābu īsie patskaņi atveidojami ar īsajiem un garie — ar garajiem patskaņiem.

  • حامدḤāmid — Hāmids (‘[Dieva] slavinātājs’)
  • حمیدḤamīd — Hamīds (‘slavējamais’)
  • مَلِكMalik — Meliks (‘karalis’)
  • مَالِكMālik — Māliks (‘valdošais’)
  • مليك Malīk — Malīks (‘valdnieks’)
  • رشيد‎‎Rashīd — Rašīds (‘prātīgais’)
  • راشدRāshid — Rāšids (‘pareiza ceļa gājējs’)

Ja arābu valodā aiz garā patskaņa seko hamza vai ‘ayn un aiz tā cits garais patskanis, pirmo garo patskani latviešu valodā atveido ar īso patskani.

  • إسماعيل‎‎ʼIsmāʻīl — Ismaīls
  • داؤدDā’ūd — Daūds

Ja arābu valodā aiz garā patskaņa seko garš līdzskanis, garo patskani latviešu valodā atveido ar īso patskani.

  • لالة خديجةLālla Khadījah — Lalla Hadīdža

Patskaņu atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

/a/ atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu valodas saīsinātajā rakstībā /a/ parasti neattēlojas, bet pilnajā rakstībā to attēlo ar diakritisko zīmi fatḥah.

Arābu valodas /a/ (transliterācijā[a] apzīmē ar a) atveidojams latviešu valodā divējādi — ar <a> vai <e>.

Arābu /a/ izrunā tuvojas /a/ vai /ɑ/ un atveidojams ar <a>, ja:

  • vārdā jebkurā pozīcijā ir kāds no emfātiskajiem līdzskaņiem /tˤ/ (ṭ), /dˤ/ (ḍ), /sˤ/ (ṣ), vai /ðˤ/ (ẓ);
  • /a/ seko aiz kāda no cietajiem līdzskaņiem /r/ vai /v/;
  • /a/ seko aiz kāda no faringālajiem līdzskaņiem /ħ/ (ḥ) vai /ʕ/ (ʻayn);
  • /a/ seko aiz kāda no uvulārajiem līdzskaņiem /ɣ/ (gh), /x/ (kh) vai /q/;
  • aiz /a/ seko tautosillabisks /w/.

Arābu /a/ izruna tuvojas /æ/ vai /ɛ/ un atveidojams ar <e>, ja vārdā nav emfātisko līdzskaņu un:

  • /a/ seko aiz kāda no palatalizētajiem līdzskaņiem /dʒ/ (j), /k/, /l/ vai /ʃ/ (sh);
  • /a/ seko aiz kāda no tā sauktajiem vidējiem līdzskaņiem /b/, /d/, /m/, /n/, /s/, /t/, /z/ vai /ʔ/ (hamza);
  • /a/ seko aiz kāda no interdentālajiem līdzskaņiem /ð/ (dh) vai /θ/ (th).
  • aiz /a/ seko tautosillabisks /j/ (y).

Vārda galotnē arābu /a/ neatkarīgi no izrunas vienmēr atveidojams ar <a>:

  • مَكَّةُMakkah — Meka
/a/ atveidošanas kopsavilkuma tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
nosacījums burts IPA burts
transliterācijā
latviešu arābiski transliterācija atveidošana
ar <a> atveidošanas pozicionālie nosacījumi[b]
vārdā ir /sˤ/ ...ṣ... ...a... صحم Ṣaḥam Sahama
vārdā ir /dˤ/ ...ḍ... ...a... مضي Muḑayy Mudaija
vārdā ir /tˤ/ ...ṭ... ...a... طنطا‎‎ Ṭanṭā Tanta
vārdā ir /ðˤ/ ...ẓ... ...a... الظهران Az̧ Z̧ahrān Zahrāna
pēc /ħ/ a الحمراء Al Ḥamrāʾ Hamra
pēc /x/ kh a الخرارة Al Kharrārah Harrāra
pēc /r/ r a الرحبة Ar Raḥbah Rahba
pēc ‘ayn /ʕ/ ʿ a عرعر ʿArʿar Arara
pēc /ɣ/ gh a وادي الغزالة Wādī al Ghazālah Gazāla
pēc /f/ f a فرسان Farasān Farasāna
pēc /q/ q a صالح قلعة Qalat Ṣāliḥ Kalat Sāliha
pēc /h/ h a وادي الذهب Wādī Dhahab Dehaba
pēc /w/ w a أم ولد ʾUmm Walad Umm Valeda
pēc[c] /j/ y a اليمامة Al Yamāmah Jamāma
divskanī pirms /w/ w a خورفكان Khawr Fakkān Haur Fakāna
ar <e> atveidošanas pozicionālie nosacījumi[d]
pēc /b/ b e بهلا Bahlā Behla
pēc /t/ t e التل At Tall Tella
pēc /θ/ th e الثلاج Ath Thallāj Tellādža
pēc /dʒ/ j e جرمانا Jaramānā Džeramāna
pēc /d/ d e دلما Dalmā Delma
pēc /ð/ dh e وادي الذهب Wādī adh Dhahab Dehaba
pēc /z/ z e زبيد Zabīd Zebīda
pēc /s/ s e سكاكا Sakākā Sekāka
pēc /ʃ/ sh e الشمال Ash Shamāl Šemāla
pēc /k/ k e كلباء Kalbāʾ Kelbā
pēc /l/ l e رأس لفان Raʾs Laffān Rāslefāna
pēc /m/ m e المفرق Al Mafraq Mefraka
pēc /n/ n e النجف An Najaf Nedžefa
pēc hamzah /ʔ/ ʾ e
divskanī pirms /j/ y e بنى سويف Banī Suwayf Benī Suveifa
/aː/ atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu valodas rakstībā /aː/ attēlojas ar burtu ’alif (ا), ’alif maddah (آ) vai ’alif maqṣūrah (ى, galotnē).

Arābu valodas /aː/ (transliterācijā apzīmē ar ā) atveidojams latviešu valodā ar <ā>, <ē> vai <a>.

Arābu /aː/ izrunā tuvojas /aː/ un atveidojams ar <ā> pēc <a> atveidošanas pozicionālajiem nosacījumiem.

  • طاهر‎‎Ṭāhir — Tāhirs
  • جرادة‎‎Jarāda — Džerāda
  • العاصي‎‎‘Āṣī — Āsī

Arābu /a/ izruna tuvojas /æː/ un atveidojams ar <ā> vai <ē> pēc <e> atveidošanas pozicionālajiem nosacījumiem. Lielākajā daļā gadījumu /æː/ atveidojams ar <ā>, izņemot Magribu (Maroka, Alžīrija, Tunisija), kur šādā pozīcijā /æː/ atveidojams ar <ē>.

  • ديالىDiyālā — Dijāla
  • الكافAl Kāf — Kēfa[e]

Arābu /aː/ atveidojams ar īso <a>:

  • vārda vai saliktā nosaukuma pēdējā komponenta beigās, ja tas nav vienzilbes vārds, vai ja aiz /aː/ neseko ‘ayn:
    • المكلا Al Mukallā — Mukella
    • الرفاعAr Rifāʿ — Rifā
    • جزر خوريا مورياJuzur Khurīyā Murīyā — Hurijā Murijas salas
  • pirms dubultā līdzskaņa:
    • لالة خديجةLālla Khadījah — Lalla Hadīdža
/e/ atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fonēma /e/ arābu valodā sastopama tikai dialektos <e> atveidošanas pozicionālajos nosacījumos un tā izruna tuva latviešu /ɛ/. Nepilnajā rakstībā apzīmē ar hamza+’alif (إ), bet pilnajā rakstībā apzīmē ar diakritiskajām zīmēm fatḥah vai kasrah un transliterē attiecīgi ar e, a vai i.

Atveidojams latviešu valodā ar <e>.

  • إمبابهEmbāba — Embāba
  • مدنين‎ Madnīn — Mednīna
  • دكرنس‎‎ Dikirnis — Dekernesa[f]
/eː/ atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fonēma /eː/ arābu valodā sastopama tikai dialektos <e> atveidošanas pozicionālajos nosacījumos un tā izruna tuva latviešu /ɛː/. Rakstībā apzīmēta tāpat, kā literārās valodas fonēmas /aː/ vai /ai/ un transliterē attiecīgi ar ā vai ay.

Atveidojams latviešu valodā ar <ē>.

  • باجة‎‎ Bāja — Bēdža[e]
  • أريانة‎ ʾAryānah — Arjēna[e]
  • محافظة البحيرةMuḥāfaẓat al Buḥayrat, Muḥāfẓet El Beḥēra[g] — Behēras muhāfaza
/i/ atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu rakstībā /i/ attēlojas ar hamza+’alif (إ) vai nepilnajā rakstībā ar diakritisko zīmi kasrah. Transliterācijā apzīmē ar i. Izrunā atkarībā no tā pozīcijas vārdā tuvojas /i/ vai /ɨ/, bet latviešu valodā vienmēr atveidojams ar <i>.

  • إدلب Idlīb — Idlība
  • قشنQishn — Kišna
  • جبلا‎‎Jiblā — Džibla
/iː/ atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu nepilnajā rakstībā /iː/ attēlojas ar yā’ (ي), bet nepilnajā rakstībā ar yā’+kasrah. Transliterācijā apzīmē ar ī. Latviešu valodā atveidojams ar <ī> vai <i>.

  • ذيبينDhībīn — Dībīna

Latviešu valodā ar īso <i> atveido izskaņā -īya.

  • الإسماعيلية‎‎ Al Ismāʻīlīyah — Ismaīlija
/o/ un /oː/ atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fonēmas /o/ un /oː/ arābu valodā sastopama tikai dialektos <a> atveidošanas pozicionālajos nosacījumos /u/ vai /uː/ vietā vai pozicionālā divskaņa /aw/ vietā. To izruna tuva latviešu /ɔ/ un /ɔː/. Nepilnajā rakstībā /oː/ fonēmu apzīmē ar wāw (و), bet /o/ neapzīmē; pilnajā rakstībā /o/ apzīmē ar diakritisko zīmi ḍammah. Transliterē /o/ fonēmu ar u vai o, bet /ɔː/ fonēmu ar ū, aw vai ō.

Abos gadījumos latviešu valodā atveidojams ar <o>. Atveidojumos izrunā patskaņa garumu parasti neizšķir.

  • صُحارSohār — Sohāra
  • قوصQūṣ vai Qoṣ — Kosa
  • خورمكسر — [χɔːɾˈmaksaɾ] — Khawr Maksar vai Khor Maksar — Hormeksera
  • دير الزورDayr az Zawr vai Deir ez Zor — Deir ez Zora
/u/ atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
/uː/ atveidošana

Vietvārdu atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personvārdu atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gramatizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]