Pāriet uz saturu

Ferencs Erkels

Vikipēdijas lapa
Ferencs Erkels
Erkel Ferenc
Ferencs Erkels
Personīgā informācija
Dzimis 1811. gada 7. novembrī
Valsts karogs: Austrijas impērija Ģula, Ungārijas karaliste, Austrijas impērija (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Miris 1893. gada 25. jūnijā (81 gads)
Valsts karogs: Austroungārija Budapešta, Austroungārija (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Profesionālā informācija
Stils Romantisms

Ferencs Erkels (ungāru: Erkel Ferenc; 1811. gada 7. novembris Ģula1893. gada 25. jūnijs Budapešta) bija ungāru komponists, pianists, pedagogs, diriģents. Ungārijas himnas mūzikas autors. Pirmās ungāru operas autors.

Pēc ģimenes leģendas bijis holandiešu ieceļotāja van Erkela pēcnācējs. Agri atklājis muzikālo talantu. Bratislavā mācījies pie Henriha Kleina.[1] Jaunībā koncertējis kā pianists un devis mūzikas stundas (1828-1835). 1835. gadā pārcēlies uz Peštu, kur drīz kļuvis par Ungārijas teātra biedrības diriģentu. No 1838. līdz 1890. gadam bijis Ungāru nacionālā teātra galvenais diriģents un vadītājs, kā arī kopš Budapeštas filharmonijas biedrības dibināšanas 1953. gadā vadījis tās orķestri līdz 1871. gadam. No 1868. gada bijis Visungārijas koru biedrību apvienības vadītājs. No 1875. līdz 1889. gadam bijis Ungārijas mūzikas akadēmijas pirmais direktors, bet līdz 1886. gadam arī klavieru klases profesors. 1872. gadā kopā ar Ferencu Listu bijis iniciators jaunas Operas ēkas celtniecībai Budapeštā, bet kopš tās atklāšanas 1884. gadā kļuvis par tās diriģentu. No 1890. gada kalpojis kā kapelmeistars Kluža-Napokā.

1839. gadā apprecējies ar Adeli Adleru. Arī Erkela dēli — Ģula (1842—1909), Eleks (1843—1893), Lāslo (1844—1896) un Šandors (1846—1900) ir turpinājuši tēva iedibinātās ģimenes mūzikas tradīcijas un kļuvuši par muzikantiem.

Ferencs Erkels ir ungāru nacionālās operas dibinātājs, kurš 1840. gadā sarakstījis pirmo ungāru operu Marija Bātori (ungāru: Bátori Mária). Savās operās atainojis Ungārijas traģiskās vēstures lappuses, tās cīņu ar svešzemju iekarotājiem un valdnieku tirāniju. Par viņa labākajām operām tiek uzskatītas Lāslo Hunjadi (ungāru: Hunyadi László) un Bāns Bānks (ungāru: Bánk bán). Erkela mūzikai ir raksturīgs tā laika Rietumeiropas romantisma muzikālās tradīcijas apvienojums ar ungāru tautisko melodiju. 1844. gadā sarakstījis mūziku Ungārijas himnai. 1867. gadā sarakstījis Svīnīgo uvertīru. Autors daudziem skaņdarbiem klavierēm un korim.

Ferencs Erkels (1850. gada portrets)

Ticis uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem Ungārijas šahistiem 19. gadsimta vidū. Ar šahu nopietni nodarbojies kopš 1830. gadu beigām. No 1842. līdz 1845. gadam bijis viens no Budapeštas - Parīzes korespondencšaha mača dalībniekiem, kurā ungāru šahistu kolektīvs uzvarēja ar 2:0. 1859. gadā Peštā nodibinājis pirmo šaha klubu, kuru vadījis līdz sava mūža beigām.

  • "Marija Bātori" / ungāru: Bátori Mária (1840, divi cēlieni)
  • "Lāslo Hunjadi" / ungāru: Hunyadi László (1844, četri cēlieni; 1884. gadā atskaņota par godu Ungārijas Valsts operas jaunā nama atklāšanai)
  • "Elizabete" / ungāru: Erzsébet (1857, trīs cēlieni, Ferencs Erkels ir tikai otrā cēliena autors)
  • "Bāns Bānks" / ungāru: Bánk bán (1861, trīs cēlieni; 1884. gadā atskaņota par godu Ungārijas Valsts operas jaunā nama atklāšanai)
  • "Šarlote" / ungāru: Sarolta (1862, trīs cēlieni)
  • "Ģerģs Doža" / ungāru: Dózsa György (1867, pieci cēlieni)
  • "Georgijs Brankovičs" / ungāru: Brankovics György (1874, četri cēlieni)
  • "Nezināmie varoņi" / ungāru: Névtelen hősök (1880, četri cēlieni)
  • "Karalis Ištvāns" / ungāru: István király (1885, četri cēlieni)
  • "Šimons Kemeņs" / ungāru: Kemény Simon (nepabeigta, saglabājušies tikai fragmenti, plānoti trīs cēlieni)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]