Fjelds

Fjelda augāja atkarība no ģeogrāfiskā platuma.

Fjelds (norvēģu: fjell — kalns) parastajā nozīmē ir tāds kalns Ziemeļeiropā, kura virsotne atrodas virs koku augšanas līnijas. Fjeldi — šādu kalnu masīvs. Ārpus ziemeļģermāņu valodu zonas angliski šādu kalnu apzīmēšanai Lielbritānijas ziemeļdaļā un Jaunzēlandē lieto terminu "fell",^[1] bet Somijā — no sāmu valodas aizgūto tunturi. Parasti šādu kalnu virsdaļas ir klātas ar arktisko tundru, un pats vārds "tundra" cēlies no šī sāmu apzīmējuma kalnam bez meža.^[2]^[3] Tomēr termins dažādos reģionos var tikt saprasts dažādi un vienotas definīcijas tam nav.^[4]^[5]^[6]

Somijā un Zviedrijā lieto arī vārdu "priekšfjelds", t.i. "priekškalne" (zviedru: förfjäll),^[7] lai apzīmētu kalnus, kas zemāki par fjeldiem, t.i. zemākus par koku līniju, bet atrodas ar fjeldiem vienā ģeoloģiskā sistēmā. Šāda priekšfjeldu līnija stiepjas caur Zviedriju 650 kilometru garumā.^[8] Reizēm fjeldus iedala augstajos (zviedru: högfjäll), kuriem raksturīgas asas formas un lielāks augstums, bieži tie atrodas virs sniega līnijas un visu gadu klāti ar sniegu vai ledājiem, un zemajos (zviedru: lågfjäll), kuru virsotnes ir līdzenas vai noapaļotas un augstums nepārsniedz 1200 metrus.^[9] Savukārt botānikā fjeldus raksturo ne pēc augstuma, bet pēc augāja, un ja fjeldu nosakošā mežu joslas līnija dienvidu Norvēģijā ir vidēji 1100 metru augstumā, tad ziemeļu Somijā tā nokrītas līdz 500 metru augstumam. Augāja fjeldu bezmeža joslās raksturīgas sūnas, ķērpji, zāle, retas krūmāju saliņas.