Fosfolipīdi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vairāku fosfolipīdu saīsināto struktūrformulu piemēri. A — fosfatīdholīns, B — fosfatīdetanolamīns, C — fosfatīdserīns, D — fosfolipīdu uzbūves principiālais attēlojums, kur 1 — polārā (hidrofilā) galva; 2 — nepolārā (hidrofobā) aste
Fosfolipīda micellas principiālā shēma ūdens šķīdumā

Fosfolipīdi (no grieķu: φῶς (phos) — 'fos[fors]' un λίπος (lipos) — 'tauki') ir salikto lipīdu klase un nozīmīga šūnu membrānu sastāvdaļa. Fosfolipīdu molekulas veido spirti (glicerīns, sfingozīns), taukskābes, fosforskābe, kā arī aminoskābes — holīns, etanolamīns, serīns un citi savienojumi.[1]

Fosfolipīdi ir amfifili savienojumi, jo to veidojošie taukskābju atlikumi ir hidrofobi, bet fosforskābes atlikums, kā arī aminoskābju un pārējo slāpekļa saturošo savienojumu atlikumi — hidrofili un ūdenī hidratējas. Šī iemesla dēļ ūdenī fosfolipīdi veido micellas, kurās hidrofobie taukskābju atlikumi ir pavērsušies uz micellas iekšpusi, bet fosfolipīdu molekulas hidrofilā daļa — uz ārpusi, kur tā hidratējusies ar ūdens molekulām. Līdzīgā veidā fosfolipīdi izvietojušies arī šūnu membrānā, ko veido lipīdu dubultslānis un olbaltumvielas.[1]

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no fosfolipīdu sastāvā esošā spirta veida (glicerīna vai sfingozīna), fosfolipīdus sīkāk iedala:

  • glicerofosfolipīdos jeb fosfatīdos, kas ir 1,2 diacilglicerīna 3-fosfāta jeb L-fosfatīdskābes atvasinājumi;
  • sfingofosfolipīdos, kas ir nepiesātinātā dihidroaminospirta sfingozīna vai piesātinātā dihidrosfingozīna atvasinājumi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Māra Kūka. Lipīdi. Mācību līdzeklis organiskajā ķīmijā. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2007. 38.—42. lpp.