Serīns
| Serīns | |
|---|---|
  L-serīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C3H7NO3 |
| Molmasa | 105,09 g/mol |
| Blīvums | 1537 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 228 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra | - |
| Izoelektriskais punkts | 5,68 |
Serīns (Ser, 2-amino-3-hidroksipropionskābe, β-oksialanīns, C3H7NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe. Serīns pieder pie hidroksiaminoskābēm. Serīns ir bezkrāsaina kristāliska viela (heksagonāli kristāli).
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Serīns ietilpst gandrīz visu dabā sastopamo olbaltumvielu sastāvā. Visvairāk serīna ir zīda olbaltumvielās. Organismā serīns sintezējas no glikolīzes starpprodukta - 3-fosfoglicerāta.
Bioloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Serīns nodrošina daudzu fermentu funkcijas, piedaloties to aktīvo centru veidošanā. Olbaltumvielas šķeļošie fermenti ar šādiem aktīvajiem centriem tiek dēvēti par serīna endopeptidāzēm. Serīns piedalās vairāku citu aizstājamo aminoskābju - glicīna, cisteīna, metionīna, triptofāna - biosintēzē.
Serīna noārdīšanās procesā tas dezaminējas, veidojoties pirovīnogskābei.
Fosfororganiskās indes ir toksiskas, jo iedarbojas uz serīna hidroksilgrupām - pievienojoties tām, šādas indes un kaujas vielas bloķē fermentu (galvenokārt acetilholīnesterāzes) katalītisko aktivitāti.
| ||||||||
