Fotoefekta sarkanā robeža
Izskats
Fotoefekta jeb fotoelektriskā efekta robeža ir katram materiālam raksturīgs pastāvīgs maksimālais elektromagnētiskā viļņa garums jeb pastāvīga minimālā elektromagnētiskā viļņa frekvence, ar kuru var tikt izraisīts fotoefekts. [1]
Lai notiktu fotoefekts,
;
ir minimālā viļņa frekvence (Hz), ir minimālā kvanta (fotona) enerģija (J), ir Planka konstante (J/s), ir maksimālais viļņa garums (m), ir gaismas (jebkura EMV) ātrums (m/s), ir izejdarbs (J) [2]
Viela | max ,nm | Viela | max ,nm |
---|---|---|---|
Bārijs | 484 | Alumīnijs | 450 |
Cinks | 290 | Bismuts | 330 |
Germānijs | 272 | Dzelzs | 287 |
Sudrabs | 260 | Kadmijs | 320 |
Litijs | 500 | Magnijs | 330 |
Kālijs | 550 | Nātrijs | 540 |
Cēzijs | 620 | Vara(I) oksīds | 239 |
Platīns | 230 | Svins | 310 |
Rubīdijs | 573 | Selēns | 220 |
Dzīvsudrabs | 260 | Sērs | 230 |
Kalcijs | 370 | Antimons | 310 |
Niķelis | 276 | Volframs | 272 |
Zelts | 262 | Parafīns | 215 |
Ūdens | 200 | Bārija oksīds | 1235 |
Cēzija superoksīds | 1400 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Edvīns Šilters, Vilnis Reguts, Austris Cābelis, Ilgonis Vilks. Fizika 12. klasei. Lielvārds, 2008. 183. lpp. ISBN 978-9984-11-264-0.
- ↑ V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 369. — 370. lpp.
- ↑ «Красная граница фотоэффекта». Skatīts: 16.03.2021.