Frīdlandes kauja

Frīdlandes kauja (franču: Bataille de Friedland, krievu: Фридландское сражение) notika 1807. gada 14. jūnijā un bija izšķiroša sadursme starp Napoleona I vadīto Francijas armiju un Krievijas Impērijas karaspēku, kas cīnījās ceturtās koalīcijas sastāvā pret Napoleona varu Eiropā. Kauja notika Frīdlandē (mūsdienu Pravdinska, Krievijā) un būtiski ietekmēja ceturtās koalīcijas karu iznākumu.

Vēsture

Līdz 1807. gadam Napoleons jau bija sakāvis Prūsiju, un viņa uzmanība pievērsās Krievijai. Krievijas armija, ģenerāļa Levina fon Bennigsena vadībā, centās apdraudēt Francijas pozīcijas un nogriezt Napoleona piekļuvi Austrumprūsijai.

Krievijas armija novietojās pie Alles upes, kas ierobežoja viņu manevrēšanas iespējas. Šis lēmums izrādījās liktenīgs, jo atkāpšanās bija apgrūtināta. Apzinoties krievu neizdevīgo stāvokli, Napoleons izmantoja savas karaspēka taktiskās priekšrocības un uzbruka ar masīvu spēku. Viņš iecerēja izolēt Krievijas armiju un piespiest to iesprostot starp viņa armiju un upi. Franči ar lielu intensitāti uzbruka krievu kreisajam flangam, krievu armija cieta smagus zaudējumus. Napoleona efektīvais uzbrukums un krievu grūtības izvairīties no sabrukšanas pie upes noveda pie pilnīgas krievu sakāves.

Krievijas armija cieta milzīgus zaudējumus — aptuveni 20 000 nogalināto, ievainoto vai sagūstīto karavīru, salīdzinot ar Napoleona armijas daudz mazākajiem zaudējumiem (ap 8 000 karavīru). Šī kauja faktiski izbeidza ceturto koalīcijas karu. Pēc Frīdlandes kaujas Krievijas cars Aleksandrs I bija spiests meklēt mieru ar Napoleonu. 1807. gada 7. jūlijā tika noslēgts Tilzītes miera līgums, ar kuru Krievija un Prūsija piekrita Napoleona izvirzītajiem noteikumiem. Līgums nostiprināja Napoleona ietekmi Eiropā, jo īpaši Centrāleiropā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdlandes kauja.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)