Francijas Pirmā impērija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Francijas impērija 1811. gadā

Francijas Pirmā impērija (franču: Empire Français) ir Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804. gada 8. maija līdz 1814. gada 11. aprīlim, kā arī t. .s. Simts dienu laikā 1815. gadā. Tā bija dominējošā valsts Eiropā XIX gadsimta sākumā. Radās 1804. gada 18. maijā, kad Francijas senāts piešķira Napoleonam imperatora titulu, tā izbeidzot Francijas Pirmā republikas darbību.

Francijas impērija Napoleona karu rezultātā būdiski paplašināja teritoriju un ietekmi. Savas ietekmes kulminācijā 1812. gadā Francijā bija 130 departamenti, tās iedzīvotāju skaits bija 44 miljoni, tai bija vairākas satelītvalstis, bet Prūsija un Austrija bija tās nomināli sabiedrotie. Franču militārās uzvaras eksportēja uz pārējo kontinentu daudzas franču ideoloģijas iezīmes un juridiskās sistēmas - tika ieviests Napoleona kodekss. Vairāku valstu vadībā Napoleons iecēla savus radiniekus vai domubiedrus.

Sestās koalīcijas kara rezultātā no 1812. līdz 1814. gadam Napoleons tika sakauts, 1814. gada 11. aprīlī viņš atteicās no troņu, un tika izsūtīts uz Elbas salu. Impērija tika atjaunota Simts dienu laikā 1815. gadā, tomēr pēc Vaterlo kaujas Francijā tika atjaunota Burbonu vara.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Francijas Pirmā impērija