Pāriet uz saturu

Tilzītes miera līgums

Vikipēdijas lapa
Napoleona I un Aleksandra I tikšanās pie Nemānas 1807. gada 25. jūnijā (Adolphe Roehn)

Tilzītes miera līgums ir nosaukums diviem atsevišķiem līgumiem, kas tika parakstīti 1807. gada jūlijā starp Francijas imperatoru Napoleonu I un diviem viņa pretiniekiem — Krievijas imperatoru Aleksandru I un Prūsijas karali Frīdrihu Vilhelmu III. Līgumi izbeidza ceturto koalīcijas karu, kas ilga no 1806. līdz 1807. gadam, un stiprināja Napoleona dominanci Eiropā. Šie līgumi tika parakstīti Tilzītē (tagad Sovetskā, Krievijā) pēc Napoleona izšķirošās uzvaras Frīdlandes kaujā.

Krievija, kuru vadīja cars Aleksandrs I, tika spiesta noslēgt mieru un faktiski izveidoja aliansi ar Napoleonu. Lai gan Krievija nezaudēja teritorijas, cars piekrita pievienoties Kontinentālajai blokādei pret Lielbritāniju, kas bija Napoleona stratēģija vājināt britu ekonomiku, aizliedzot tirdzniecību ar Lielbritāniju visā Eiropā. Napoleons un Aleksandrs vienojās sadalīt Eiropu ietekmes sfērās. Francijai tika ļauts brīvi rīkoties Rietumeiropā un Centrāleiropā, savukārt Krievijai tika piešķirtas tiesības uz Poliju un citiem Austrumeiropas reģioniem.

Prūsija, kas bija viena no lielākajām zaudētājām ceturtās koalīcijas karā, cieta smagus zaudējumus. Tā zaudēja gandrīz pusi no savām teritorijām. No tās zemēm tika izveidota jauna valsts — Vestfāles karaliste, ko vadīja Napoleona brālis Žeroms Bonaparts. No Prūsijas zaudētajām poļu teritorijām tika izveidota Varšavas hercogiste, Napoleona protektorāts, kas atjaunoja cerības uz Polijas neatkarību, lai gan hercogiste pastāvēja tikai Napoleona valdīšanas laikā. Prūsijai arī bija jāierobežo sava karaspēka lielums un jāapmaksā karaspēka uzturēšana, kas atradās Prūsijā kā okupācijas spēki.

Lai gan līgums oficiāli radīja aliansi starp Franciju un Krieviju, Napoleona un Aleksandra I attiecības palika saspringtas. Krievijas caram nepatika Napoleona diktāts Eiropā, un alianses nosacījumi pamazām izraisīja jaunu konfliktu — 1812. gada Krievijas kampaņu, kas galu galā kļuva par Napoleona galīgo sakāvi.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]