Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)

Ceturtās koalīcijas karš (franču: Guerre de la quatrième coalition; 1806—1807) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju. Ceturtajā koalīcijā pret Napoleona vadīto armiju 1806. gadā iesaistījās Prūsijas Karaliste, Krievijas Impērija, Apvienotā Karaliste, Saksijas Karaliste, Sicīlijas Karaliste un Zviedrijas Karaliste. Francijas impērijas pusē karoja tās vasaļvalstis Holandes Karaliste, Itālijas Karaliste, Neapoles Karaliste un Etrūrijas Karaliste, kā arī Reinas konfederācija, Šveice un Spānija.

1806. gada jūlijā 16 vācu valstis izstājās no Svētās Romas impērijas un izveidoja Reinas konfederāciju ar Francijas impēriju. 9. oktobrī Prūsija pieteica karu Francijai, kuras armija no Bavārijas iebruka Tīringenes teritorijā un 14. oktobrī sakāva prūšu armiju kaujā pie Jēnas. 27. oktobrī Napoleons savas armijas priekšgalā iejāja Berlīnē, bet Prūsijas karalis aizbēga uz Kēnigsbergu. Saksijas karalis lauza savienību ar Prūsiju un pievienojās Reinas konfederācijai. 1806. gada novembrī Lielpolijā notika sacelšanās pret Prūsijas virsvaru un franču vadībā tika saformēti poļu leģioni.

1806. gada beigās Krievijas Impērijas karaspēks no jauna iesaistījās karadarbībā pret Franciju. 1807. gada februārī notika kauja pie Prūšu Eilavas, kurā neviena no pusēm nespēja izcīnīt uzvaru. 26. aprīlī Krievija un Prūsija noslēdza Bartenšteinas līgumu par sadarbību, kuram pievienojās Apvienotā Karaliste un Zviedrija.

14. jūnijā Napoleona armija uzvarēja kaujā pie Frīdlandes un 7. jūlijā Aleksandrs I uz Nemunas upes noslēdza Tilzītes miera līgumu ar Napoleonu. Pēc tā nosacījumiem Krievija izstājās no savienības ar Apvienoto Karalisti un pievienojās kontinentālajai blokādei. Prūsija atzina Varšavas hercogistes suverenitāti.

Krievijas Impērija 1808. gadā uzbruka savai agrākajai sabiedrotajai Zviedrijai un atņēma tai Somiju.

Skatīt arī

Ārējās saites

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.