Frīdrihs Beselis

Vikipēdijas lapa
Frīdrihs Vilhelms Beselis
Friedrich Wilhelm Bessel
Frīdrihs Vilhelms Beselis 1839. gada gleznā
Frīdrihs Vilhelms Beselis 1839. gada gleznā
Personīgā informācija
Dzimis 1784. gada 22. jūlijā
Mindene, Prūsijas Karaliste
(Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1846. gada 17. martā (61 gads)
Kēnigsberga, Prūsijas Karaliste
(Kaļiņingrada, Karogs: Krievija Krievija)
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika, astronomija
Darba vietas Lilientāles observatorija, Kēnigsbergas observatorija
Pasniedzēji Karls Frīdrihs Gauss
Studenti Frīdrihs Vilhelms Argelanders
Sasniegumi, atklājumi Beseļa funkcijas, zvaigžņu paralakses mērījumi

Frīdrihs Vilhelms Beselis (vācu: Friedrich Wilhelm Bessel, dzimis 1784. gada 22. jūlijā, miris 1846. gada 17. martā) bija vācu matemātiķis un astronoms. 1838. gadā pirmais izmērījis attālumu līdz zvaigznei pēc tās paralakses. 1841. gadā izmērīja Zemes elipsoīdu, un šos mērījumus ģeodēzijā izmantoja līdz pat 20. gadsimta vidum. 1844. gadā izvirzīja hipotēzi par baltā pundura esamību pie Sīriusa. Pētījis viņa vārdā nosauktās Beseļa funkcijas.

Dzimis Mindenē, ierēdņa ģimenē. Iesākumā strādājis par grāmatvedi. Kļuva pazīstams ar Haleja komētas orbītas aprēķiniem. Sāka veikt pētījumus Lilientāles observatorijā (Brēmenes tuvumā), vēlāk pārcēlās uz Kēnigsbergu, nodibinot tur observatoriju. Kaut arī Beselis nebija beidzis ne universitāti, ne ģimnāziju, ieguva doktora grādu Getingenes Universitātē. Strādāja par pasniedzēju Kēnigsbergas Universitātē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]