Frīdrihs Freibergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Frīdrihs Freibergs
Frīdrihs Freibergs ar sievu Ernestīni
Frīdrihs Freibergs ar sievu Ernestīni
Personīgā informācija
Dzimis 1833. gada 13. oktobrī
Vārmes pagasts, Kurzemes guberņa
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1918. gada 27. martā (84 gadi)
Kuldīga (Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis

Frīdrihs Freibergs (1833-1918) bija latviešu luterāņu mācītājs, Krišjāņa Valdemāra studiju biedrs. Kuldīgas latviešu luterāņu draudzes ilggadējais mācītājs, Sv. Annas baznīcas būves ierosinātājs.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1833. gada 13. oktobrī Vārmes pagastā skolotāja Anša Freiberga un viņa sievas Edes, dzimušas Kūlmanes, sešu bērnu ģimenē. Mācījās vietējā pagastskolā, Irlavas skolotāju seminārā un Liepājas pilsētas skolā. 1856. gadā viņa tēvs nomāja Ostenzakeniem piederošo pusmuižu pie Ēdoles. Studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē, piedalījās 1856. gada februārī dibinātajā studentu kopā, kas pulcējās uz t. s. "Tērbatas latviešu vakariem". 1857. gadā iestājās studentu korporācijā "Fraternitas Academica Dorpatensis".

1859. gadā viņš teoloģijas studijas beidza un nokārtoja Jelgavā konsistorijas eksāmenus. Strādāja par mājskolotāju pie barona Heikinga Galtenē, barona Rennes Popragā un pie Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas latviešu draudzes mācītāja Georga Harfa. Kad mācītājs Harfs nomira, 1864. gadā F. Freibergs pārņēma draudzi un pastorātu. Tajā pašā gadā apprecējās ar draudzes ērģelnieka meitu Ernestīni, viņu ģimenē piedzima seši bērni.

1880. gadā viņš saslima ar smagu plaušu karsoni, tomēr pēc ilgas un grūtas slimības atkal atgriezās draudzē. 1899. gadā kā atzinību par savu ilggadīgo kalpošanu saņēma apbalvojumu – mācītāja zelta krustu. 1896. gadā saņēma būvatļauju jaunas baznīcas celšanai, 1899. gada 3. oktobrī notika pamatakmens ielikšana. Jauno baznīcu iesvētīja 1904. gada 31. oktobrī.

1911. gadā Frīdrihs Freibergs iesniedza konsistorijai emeritācijas lūgumu, bet pēc konsistorijas lūguma amatu vēl pildīja līdz 1912. gadam, kad draudzi varēja nodot sava dēla Ernesta Freiberga aprūpē.

Miris 1918. gada 27. martā, apglabāts Kuldīgas kapos blakus 1911. gadā mirušajai sievai Ernestīnei. Fridriha un Ernestīnes Freibergu ģimenē bija 6 bērni – 3 meitas un 3 dēli. Dēls Ernests turpināja vadīt Kuldīgas latviešu draudzi arī pēc tēva nāves.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Fridrihs Freibergs Jolanta Mediņa, „Kurzemnieks” Nr. 18. 2014. gada 12. februārī