Frīdrihs Vilhelms fon Rezons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Frīdrihs Vilhelms fon Rezons
Friedrich Wilhelm von Raison
Personīgā informācija
Dzimis 1726. gada 13. janvārī
Koburga
(Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1791. gada 20. novembrī (65 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Mītava, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās valsts ierēdnis, zinātnieks
Vecāki Žans Ferdinands Rezons, Šarlote Badona

Frīdrihs Vilhelms Albrehts Kārlis Maksimiliāns Rezons (vācu: Friedrich Wilhelm Albrecht Karl Maximilian Raison), kopš 1787. gada fon Rezons (vācu: von Raison), (dzimis 1726. gada 13. janvārī Veimārā (saskaņā ar citiem avotiem Koburgā[1]), miris 1791. gada 20. novembrī Mītavā) bija franču hugenotu izcelsmes Kurzemes un Zemgales hercogistes administrators, padomnieks, diplomāts un zinātnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezons dzimis 1726. gadā Veimārā franču hugenotu ģimenē. Tēvs Žans Ferdinands Rezons (dzimis 1680. gados Parīzē, miris 1764. gada 3. decembrī Koburgā) bija franču bēglis. Viņam bija deviņi bērni no pirmās laulības un pieci bērni no otrās. Frīdrihs Vilhelms bija sestais bērns. Māte Šarlote Badona mirusi 1736. gada 26. aprīlī Jēnā.

1762. gadā Rezons kļuva par hercoga Ernsta Johana Bīrona kabineta sekretāru. No 1770. gada līdz 1791. gadam Rezons bija Kurzemes hercoga Pētera Bīrona kancelejas padomnieks, vairākas reizes devās diplomātiskās misijās uz Krieviju un vācu zemēm. 1772. gadā Rezons ieteica Bīronam pieņemt lēmumu par Academia Petrina dibināšanu. Rezons 1773. gadā devās zinātniskā misijā, kā arī sagādāja akadēmijai astronomijas un fizikas instrumentus.[2]

Rezons miris 1791. gada 20. novembrī Mītavā.

Vairāki Rezona pēcteči kļuva par mācītājiem un ir kalpojuši Kurzemes draudzēs. Viņa dēls Johans Georgs Vilhelms (1775—1838) bija mācītājs Lielaucē, Mazaucē un īlē, mazdēls Ernests Augusts (1807—1882) bija mācītājs un Dobeles diecēzes prāvests. Prāvesta dēls Jūlijs (1845—1899) bija mācītājs Lutriņos.[3]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland, bearbeitet von Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky, Dritter Band, L-R, Mitau 1831, S. 461–463
  • Genealogisches Handbuch des Adels, Band 41, Adelige Häuser B VIII, Starke Verlag 1968, 560 Seiten, 112 Bilder
  • Johannes von Raison: Erinnerungen an das Dorpater Burschenleben. In: Einst und Jetzt, Jahrbuch des Vereins für corpsstudentische Geschichtsforschung, Bd. 33 (1988), S. 67–91.
  • Lebenserinnerungen. I., Jugenderinnerungen aus Kurland / von Johannes von Raison (Von Orten meines Werden, 1881–1902 : Jugenderinnerungen aus Kurland.) 194 Seiten [4]
  • Lebenserinnerungen. II., Studienzeit in Dorpat / von Johannes von Raison (Von Orten meines Werden, 1902–1906 : Studienzeit in Dorpat.) [5]
  • Lebenserinnerungen. III., von Johannes von Raison (Von Stätten meines Wirkens in der Heimat Kurland, 1906–1919.) 234 Seiten [6]
  • Lebenserinnerungen. IV., von Johannes von Raison [7][8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]