Kārlis Eduards Napjerskis

Kārlis Eduards Napjerskis;
Personīgā informācija
Dzimis	1793. gada 1. jūnijā ; Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1864. gada 14. septembrī (71 gads); Rīga
Tautība	vācbaltietis
Bērni	Jakobs Gotlībs Leonhards Napjerskis
Literārā darbība
Nodarbošanās	vēsturnieks, rakstnieks
Valoda	vācu, latviešu
Augstskola	Tērbatas universitāte
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Kārlis Eduards Napjerskis (vācu: Karl Eduard von Napiersky, dzimis 1793. gada 1. jūnijā, miris 1864. gada 14. septembrī) bija no Šteinhaueru dzimtas cēlies vācbaltiešu vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un Baltijas provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu.

Kurzemes literatūras un mākslas biedrības loceklis (1823), Latviešu draugu biedrības loceklis (1827), Kēnigsbergas universitātes filosofijas zinātņu doktors (dr. phil., 1832), Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrības dibinātājs (1834), priekšsēdētājs (1850-1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1843). Žurnāla Mitteilungen aus der livländischen Geschichte redaktors (no 1840).

Dzīvesgājums

Dzimis 1793. gada 1. jūnijā (21. maijā) Rīgas mastu šķirotāju dzimtā.^[1] Viņa vectēvs bijas kroņa mastu šķirotāju amata eltermanis Jānis Šteinhauers (1705–1779).^[2] Pēc Rīgas Domskolas beigšanas studēja teoloģiju Tērbatas universitātē (1810-1812), pēc tam strādāja par mājskolotāju Vecpiebalgā (1813) un par Jaunpiebalgas luterāņu mācītāju (1814-1829). Šajā laikā latviešu valodā izdeva "Īsu pamācīšanu priekš skolmeisteriem" (1822) un rakstus vāciski par latviešu vietvārdu "Jelgava" (1827) un latviešu personvārdiem (1827).

Pēc tam strādāja par Vidzemes guberņas skolu inspektoru un Rīgas guberņas ģimnāzijas direktoru (1829-1849), kā Rīgas cenzūras komitejas (Rigaische Censurcomité) loceklis (1851-1864) centās apturēt Merķeļa rakstu izplatīšanu. Par šiem nopelniem K. E. Napjerski iecēla par valsts padomnieku ar tiesībām pārveidot uzvārdu par "fon Napjerskis".^[3] Viņa apjomīgajā personiskajā bibliotēkā bija daudz grāmatu latviešu valodā.

Miris 1864. gada 14. (2.) septembrī Rīgā.

Viņa dēls Jakobs Gotlībs Leonhards Napjerskis (1819-1890) kļuva par vēsturnieku un Rīgas rātskungu.

Darbi

"Īsa pamācīšana priekš skolmeisteriem" (1922)
Chronologische Conspect der lettischen Litteratur von 1587 bis 1830 ("Latviešu literatūras hronoloģisks konspekts no 1587. līdz 1830. gadam", 1831)
Index corporis historico-diplomatici Livoniae, Esthoniae, Curoniae (divās daļās 1833, 1835)
Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland (4 sējumos)
Allgemeine Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland, Ehstland und Kurland
Monumenta Livoniae antiquae. Sammlung von Chroniken, Berichten, Urkunden und andern schriftlichen Denkmalen und Aufsätzen, welche zur Erläuterung der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurlands dienen. Riga und Leipzig: 1835–1847 (Senās Livonijas raksti 5 sējumos), kas satur:
- Nachtrag zu Thomae Hiaern’s Ehst-, Lyf- und Lettländischer Geschichte. Zum erstenmal herausgegeben
- Actenstücke zur Geschichte der Nolde’schen Händel in Kurland zu Anfang des siebzehnten Jahrhunderts
- Kurze Uebersicht der älteren Geschichte der Stadt Riga von 1200 bis 1581, nebst einem Anhang von Urkunden
- Das Buch der Aeltermänner großer Gilde in Riga
- Melchior Fuchs, weiland Bürgermeisters der Stadt Riga, Historia mutati regiminis et privilegiorum Civitatis Rigensium 1654
Der letzte Erzbischof von Riga, Markgraf Wilhelm von Brandenburg. Eine Relation nach Urkunden als Einleitung zu diesem Bande
Scriptores rerum Livonicarum. Sammlung der wichtigsten Chroniken und Geschichtsdenkmale von Liv-, Ehst- und Kurland in genauem Wiederabdrucke der besten bereits gedruckten aber selten gewordenen Ausgaben (2 sējumos, 1848-1853)
Balthasar Russows Chronika der Provintz Lyfflandt nebst Wörterbuch und Register (priekšvārds),
Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland (četrās burtnīcās 1843, 1850–1852)
Russisch-Livländische Urkunden. Gesammelt von K. E. Napiersky. Herausgegeben von der archäologischen Commission, 462 S. (1868)

Apbalvojumi un pagodinājumi

Zelta tabakdoze no Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja I
Zelta medaļa no Prūsijas ķēniņa Frīdriha Vilhelma III
Zelta medaļa no Zviedrijas ķēniņa Kārļa XIV

Literatūra

Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland. Ehstland und Kurland von J. F. von Recke und K. E. Napiersky. Bd. III. 1881, S. 300.
Th. Beise. Nachträge und Fortsetzung zu demselben. Bd. II. 1861. S. 65–75 (Napiersky).
Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. Drittes Heft 1851, S. 89–96.
A. W Keußler. Dr. Napiersky’s Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland, fortgesetzt von etc. 1877. S. 119.
Rigaische Stadtblätter 1864, S. 299.
G. Berkholz’s Gedächtnißrede auf Carl Eduard Napiersky in den Mittheilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurlands, Bd. XI. 1868. S. 270–286. * Rigaischer Almanach für 1871, S. I– VI mit Porträt.
Winkelmann. Dr. Eduard, Bibliotheca Livoniae historica. Systematisches Verzeichniß der Quellen und Hilfsmittel zur Geschichte Ehstlands, Livlands und Kurlands. Zweite Ausgabe. Berlin 1878. S. 578.

Atsauces

↑ Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"
↑ Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Atbildīgais redaktors V. Hausmanis. Rīga: 1992. – 229. lpp.
↑ ADB:Napiersky, Karl Eduard von

[1] Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"

[2] Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Atbildīgais redaktors V. Hausmanis. Rīga: 1992. – 229. lpp.

[3] ADB:Napiersky, Karl Eduard von

[1]

[2]

[3]