Lielākos panākumus šahā sasniedzis 20. gadsimta sākumā. 1921. gadā uzvarējis Austrijas neoficiālajā šaha čempionātā. 1922. gadā bijis pārāks mačā pret Rihardu Reti ar 5½:2½ (+4, =3, -1). 1923. gadā Kopenhāgenas šaha turnīrā dalījis otru vietu ar Saveliju Tartakoveru (uzvarējis Ārons Nimcovičs).[1] 1925. gadā bijis trešais Bādenbādenes šaha turnīrā aiz Aleksandra Aļehina un Akibas Rubinšteina.[2] Pārstāvējis Vācijas izlasi šaha komandu sacensībās. 1931. gada Pasaules šaha olimpiādē kopā ar komandu bijis trešais, bet 1936. gadā neoficiālajā šaha olimpiādē Minhenē atkārtojis šo panākumu. 1950. gadā FIDE kā vienam no pirmajiem Zēmišam piešķīrusi starptautiskā lielmeistara (GM) titulu. Mūža beidzamajos gados izcēlies ar to, ka nopietnu turnīru partijās regulāri pārtērējis apdomas laiku. Tā 1969. gadā divos turnīros Vācijā un Zviedrijā viņš zaudējis visas partijas (15 vienā un 13 otrā) ar laika pārtēriņu.
Devis nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Zēmiša vārdā ir nosaukti divi bieži lietoti atklātņu varianti:
.jpg)
.svg){kind=small}
