Frīziskās valodas
| Frīziskās valodas | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: |  Nīderlande Vācija
| |
| Reģions: |  Frīzlande Groningena Lejassaksija Šlēsviga-Holšteina
| |
| Pratēju skaits: | 500 000 | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Rietumģermāņu Angļu-frīzu Frīziskās valodas | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Nīderlande Vācija
| |
| Regulators: | Nīderlandē: Frīzu Akadēmija Vācijā: nav oficiāls regulators | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | - | |
| ISO 639-3: | dažādi: fry — rietumfrīzu stq — Saterlandes frīzu frr — ziemeļfrīzu | |
 un Vācijas ziemeļrietumos | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Frīziskās valodas ir indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara valodas. Frīziskajās valodās runā frīzu etniskā grupa, kas dzīvo pie Ziemeļjūras Nīderlandes ziemeļos un Vācijas ziemeļrietumos. Tiek lēsts, ka šajās valodās runā aptuveni pusmiljons cilvēku. Valodnieki uzskata, ka frīzisko valodu tuvākā radniecīgā valoda ir skotu valoda, lai gan abu šo valodu grupu runājošie cilvēki nav cieši saistīti. Frīziski runājošie cilvēki ir cieši saistīti ar nīderlandiešu valodā runājošajiem, tādēļ valodā ir atrodami daudzi aizguvumi no nīderlandiešiem.
Pie frīziskajām valodām pieder rietumfrīzu valoda, Saterlandes frīzu valoda un ziemeļfrīzu valoda.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|