Frenks Vinsents Zapa (angļu: Frank Vincent Zappa; dzimis 1940. gada 21. decembrī, miris 1993. gada 4. decembrī) bija amerikāņu komponists, ģitārists, dziedātājs, multiinstrumentālists, grupas līderis un ierakstu producents, kura darbība ieņem īpašu vietu 20. gadsimta mūzikas un kultūras vēsturē. Viņš tiek uzskatīts par vienu no oriģinālākajiem, intelektuāli provokatīvākajiem un ietekmīgākajiem sava laikmeta mūziķiem, jo apvienoja augstu muzikālo meistarību ar sociālu satīru, estētisku eksperimentu un konsekventi kritisku attieksmi pret populāro kultūru, politiku un masu medijiem. Frenka Zapas daiļrade izcēlās ar izteikti eklektisku un eksperimentālu pieeju, kurā tika sintezēti dažādi žanri un stili — rokmūzika, džeza un džezroka sintēzes, blūzs, avangarda mūzika, kā arī akadēmiskās (orķestra un kamermūzikas) tradīcijas. Viņš apzināti nojauca robežas starp tā dēvēto “augsto” un “populāro” mākslu, savos darbos izmantojot sarežģītas ritmiskās struktūras, netradicionālas harmonijas, neparastas formas un ietekmes no 20. gadsimta modernisma komponistiem. Zapas mūzika bieži bija stilistiski daudzslāņaina, apvienojot improvizāciju ar precīzi izstrādātām partitūrām un konceptuāli vienotiem albumiem.
Zapa sevi apliecināja vienlaikus kā komponists, izpildītājs un domātājs. Kā komponists viņš radīja simtiem skaņdarbu dažādos formātos — no roka dziesmām līdz simfoniskiem un kameransambļu darbiem. Kā izpildītājs viņš bija virtuozs ģitārists un prasīgs ansambļu vadītājs, īpaši saistībā ar grupu The Mothers of Invention, savukārt kā producents viņš attīstīja inovatīvu studijas darba estētiku. Publiskajā telpā Zapa iemiesoja kultūras ikonas un sabiedrības kritiķa tēlu, aktīvi aizstāvot vārda brīvību un konsekventi apstrīdot dominējošas normas un gaumes standartus. Šī daudzdimensionālā radošā un intelektuālā darbība nodrošināja Frenkam Zapam noturīgu un ietekmīgu vietu pasaules mūzikas un kultūras vēsturē.