1939. gads
Jump to navigation
Jump to search
- Šis raksts ir par 1939. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1939. gads Latvijā.
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1939 MCMXXXIX |
| Ab urbe condita | 2692 |
| Armēņu kalendārs | 1388 ԹՎ ՌՅՁԸ |
| Asīriešu kalendārs | 6689 |
| Bahá'í kalendārs | 95—96 |
| Bengāliešu kalendārs | 1346 |
| Berberu kalendārs | 2889 |
| Budistu kalendārs | 2483 |
| Burmiešu kalendārs | 1301 |
| Bizantiešu kalendārs | 7447—7448 |
| Ķīniešu kalendārs | 戊寅年 (Zemes tīģeris) 4635 vai 4575 — līdz — 己卯年 (Zemes trusis) 4636 vai 4576 |
| Koptu kalendārs | 1655—1656 |
| Etiopu kalendārs | 1931—1932 |
| Ebreju kalendārs | 5699—5700 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1995—1996 |
| - Shaka Samvat | 1861—1862 |
| - Kali Juga | 5040—5041 |
| Holocēna kalendārs | 11939 |
| Igbo kalendārs | 939—940 |
| Irānas kalendārs | 1317—1318 |
| Islāma kalendārs | 1357—1358 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4272 |
1939 (MCMXXXIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. marts — Vatikāns. Par pāvestu kļūst Pijs XII.
- 14. marts — Slovākija pasludina neatkarību. Jozefs Tiso kļūst par Slovākijas prezidentu.
- 15. marts — Vācijas bruņotie spēki okupē Bohēmiju un Morāviju. Čehoslovākija beidz eksistēt.
- 16. marts — Ungārija okupē Čehoslovākijai piederējušo Karpatu Rutēniju.
- 20. marts — Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops uzstāda ultimātu Lietuvas ārlietu ministram par Klaipēdas apgabala atdošanu Vācijai.
- 22. marts — Vācija okupē Klaipēdas apgabalu.
- 28. marts — Spānijas pilsoņu karš: ģenerālisimusa Fransisko Franko vadītais nacionālistu karaspēks ieņem Madridi.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. aprīlis — ģeneralisimuss Fransisko Franko paziņo par Spānijas pilsoņu kara beigām, kad ir padevušies pēdējie republikāņu spēki.
- 4. aprīlis — beidzas Slovākijas—Ungārijas karš. Slovākija ir spiesta atdot Ungārijai daļu savas teritorijas.
- 7. aprīlis — Itālija iebrūk Albānijā.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 21.—28. maijs — Lietuva notika Eiropas čempionāts basketbolā.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. jūnijs — Berlīnē paraksta neuzbrukšanas līgumu starp Latviju un Vāciju un arī starp Igauniju un Vāciju.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 23. augusts — Molotova—Ribentropa pakts starp Vāciju un PSRS: Hitlers un Staļins noslēdz neuzbrukšanas līgumu, kā arī slepenprotokolos vienojas par Austrumeiropas sadalīšanu savā starpā.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. septembris:
- ar Polijas kampaņu aizsākas Otrais pasaules karš.
- nodibināts Dzelzs krusta Bruņinieka krusts.
- 8. septembris — izveidota Venecuēlas Centrālā banka.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. oktobris — Maskavā tika parakstīts Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, saskaņā ar kuru PSRS varēja ievest Latvijā 25 000 vīru lielu karaspēka kontingentu un ierīkot sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 30. novembris — sākas Ziemas karš.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. decembris — Otrais Pasaules karš: norisinājās Riverpleitas kauja.
- 20. decembris — PSRS pirmo reizi piešķirts Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukums.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- izveidota Afganistānas Banka.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. janvāris — Bobijs Halls (Bobby Hull), Kanādas hokejists
- 12. februāris — Rejs Manzareks (Raymond Daniel Manczarek, Jr.), ASV mūziķis (miris 2013. gadā)
- 29. janvāris — Žermēna Grīra (Germaine Greer), Austrālijas rakstniece
- 13. februāris — Valērijs Roždestvenskis (Валерий Ильич Рождественский), PSRS kosmonauts (miris 2011. gadā)
- 6. marts — Adams Osborns (Adam Osborne), britu autors un datoru konstruētājs (miris 2003. gadā)
- 25. marts — Ians Makellens (Ian McKellen), britu aktieris
- 7. aprīlis:
- Deivids Frosts (David Frost), angļu žurnālists (miris 2013. gadā)
- Frānsiss Fords Kopola (Francis Ford Coppola), amerikāņu kinorežisors
- 13. aprīlis — Šeimuss Hīnijs (Seamus Heaney), īru dzejnieks (miris 2013. gadā)
- 5. maijs — Amoss Ozs (עמוס עוז), ebreju rakstnieks
- 18. maijs — Peters Grīnbergs (Peter Grünberg), vācu fiziķis (miris 2018. gadā)
- 11. jūnijs — Džekijs Stjuarts (John Young Stewart), britu autosportists
- 13. jūnijs — Zigfrīds Fišbahers (Siegfried Fischbacher), vācu-amerikāņu iluzionists un dzīvnieku dresētājs (miris 2021. gadā)
- 9. augusts — Romāno Prodi (Romano Prodi), Itālijas politiķis
- 21. augusts — Festuss Mogae (Festus Mogae), Botsvānas politiķis
- 29. augusts — Džoels Šūmahers (Joel Schumacher), ASV kinorežisors un scenārists (miris 2020. gadā)
- 7. oktobris — Harolds Kroto (Harold Kroto), britu ķīmiķis (miris 2016. gadā)
- 14. oktobris — Ralfs Lorēns (Ralph Lauren), ASV modes mākslinieks
- 18. oktobris — Lī Hārvijs Osvalds (Lee Harvey Oswald), ASV prezidenta slepkava (miris 1963. gadā)
- 27. oktobris — Džons Klīzs (John Cleese), britu komiķis
- 26. decembris — Fils Spektors (Phil Spector), ASV mūzikas producents (miris 2021. gadā)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. janvāris — Romāns Dmovskis (Roman Dmowski), poļu politiķis (dzimis 1864. gadā)
- 28. janvāris — Viljams Batlers Jeitss (William Butler Yeats), īru dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1865. gadā)
- 4. februāris — Edvards Sapīrs (Edward Sapir), ASV antropologs (dzimis 1884. gadā)
- 10. februāris — Pijs XI (Pius PP. XI), Romas pāvests (dzimis 1857. gadā)
- 11. februāris — Francis Šmits (Franz Schmidt), Austrijas komponists, čellists un pianists (dzimis 1874. gadā)
- 22. februāris — Aleksandrs Jegorovs (Александр Ильич Егоров), PSRS maršals (dzimis 1883. gadā)
- 27. februāris — Nadežda Krupska (Надежда Константиновна Крупская), Ļeņina sieva (dzimusi 1869. gadā)
- 6. marts — Ferdinands fon Lindemanis (Ferdinand von Lindemann), vācu matemātiķis (dzimis 1852. gadā)
- 3. maijs — Vilhelms Grēners (Wilhelm Groener), vācu politiķis (dzimis 1867. gadā)
- 24. aprīlis — Luijs Truseljē (Louis Trousselier), franču riteņbraucējs (dzimis 1881. gadā)
- 11. maijs — Jevgeņijs Millers (Евгений Карлович Миллер), Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1867. gadā)
- 19. maijs — Kārlis Radeks, padomju politiķis (dzimis 1885. gadā)
- 22. maijs — Ernsts Tollers (Ernst Toller), vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs (dzimis 1893. gadā)
- 27. maijs — Jozefs Rots (Joseph Roth), austriešu rakstnieks (dzimis 1894. gadā)
- 14. jūlijs — Alfonss Muha (Alfons Mucha), čehu mākslinieks (dzimis 1860. gadā)
- 31. jūlijs — Hedviga Rozenbaumova (Hedwiga Rosenbaumová), Bohēmijas tenisiste, divu olimpisko bronzas medaļu ieguvēja (dzimusi 1864. gadā)
- 23. augusts — Eižens Anrī Gravlots (Eugène-Henri Gravelotte), franču paukotājs un pirmais olimpiskais čempions paukošanā ar floreti (dzimis 1878. gadā)
- 9. septembris — Artūrs Rekems (Arthur Rackham), angļu mākslinieks (dzimis 1867. gadā)
- 11. septembris — Frederiks Steipltons (Frederick Stapleton), angļu ūdenspolo spēlētājs un peldētājs (dzimis 1877. gadā)
- 23. septembris — Zigmunds Freids (Sigmund Freud), austriešu ārsts, psihoanalīzes pamatlicējs (dzimis 1856. gadā)
- 28. novembris — Džeimss Neismits (James Naismith), ASV basketbola aizsācējs (dzimis 1861. gadā)
- 29. novembris — Filips Šeidemanis (Philipp Scheidemann), vācu politiķis (dzimis 1865. gadā)
- 23. decembris — Antons Fokers (Anton Fokker), nīderlandiešu/vācu aviokonstruktors (dzimis 1890. gadā)
Kalendārs[labot pirmkodu]
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |