Fransuāza Ardi
| Fransuāza Ardi Françoise Hardy | |
|---|---|
 Fransuāza Ardi 1966. gadā | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimusi |
Fransuāza Madlēna Ardi 1944. gada 17. janvārī .svg){kind=small} Parīze, Francija |
| Mirusi |
2024. gada 11. jūnijā (80 gadu vecumā) Parīze, Francija |
| Žanri | franču popmūzika, yé-yé, šansons |
| Nodarbošanās | dziedātāja, dziesmu autore, astroloģe, rakstniece, modele |
| Instrumenti | balss, ģitāra |
| Darbības gadi | 1962–2021 |
| Izdevēji | Disques Vogue, Sonopresse, Warner Bros., Pathé-Marconi, Flarenasch, EMI, Virgin, Parlophone |
| Tīmekļa vietne |
francoise-hardy |
Fransuāza Madlēna Ardi (franču: Françoise Madeleine Hardy; dzimusi 1944. gada 17. janvārī, mirusi 2024. gada 11. jūnijā) bija franču dziedātāja un dziesmu autore, pazīstama ar melanholisku, sentimentālu balāžu dziedāšanu. Ardi atpazīstamību ieguva 1960. gadu sākumā kā vadošā figūra franču yé-yé mūzikā un kļuva par popkultūras ikonu Francijā un starptautiskā mērogā. Papildus savai dzimtajai franču valodai viņa dziedāja arī angļu, itāļu un vācu valodā. Viņas muzikālā karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un diskogrāfijā ietilpst vairāk nekā 30 studijas albumi. 1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā pārstāvēja Monako.[1]
Papildus mūzikai Ardi atveidoja arī otrā plāna lomas filmās Château en Suède (1963), Une balle au cœur un ASV filmā Grand Prix. Viņa kļuva par mūzu tādiem modes dizaineriem kā Andrē Kurēžs, Īvs Senlorāns un Pako Rabans, kā arī sadarbojās ar fotogrāfu Žanu Marī Perjē. Ardi uzsāka astroloģes karjeru un kopš 70. gadiem daudz rakstījusi par šo tēmu. 2000. gados rakstīja arī daiļliteratūras grāmatas. Viņas autobiogrāfija Le désespoir des singes...et autres bagatelles bija dižpārdoklis Francijā.[2]
Kā publiska persona Ardi bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību.[3] 1981. gadā viņa apprecējās ar franču dziedātāju un dziesmu autoru Žaku Dutronu.[4] Arī viņu dēls Tomā kļuva par mūziķi. Ardi joprojām ir viena no visvairāk pārdotajām dziedātājām Francijas vēsturē un joprojām uzskatīta par nozīmīgu un ietekmīgu figūru gan franču popmūzikā, gan modē. 2006. gadā viņai piešķīra Franču akadēmijas goda balvu Grande médaille de la chanson française, atzīstot viņas karjeru mūzikā. Ardi nomira no vēža Parīzē 2024. gada jūnijā, 80 gadu vecumā.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «London 1963». Eurovision Song Contest. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 30. marts. Skatīts: 2021. gada 24. jūnijs.
- ↑ Sylvain Cormier. «Françoise Hardy, d'amour dévorée, d'amour nourrie». Le Devoir (franču), 2012. gada 17. novembris. Skatīts: 2021. gada 12. maijs.
- ↑ David Robson. «Why we should celebrate shyness». BBC Future, 2016. gada 31. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. maijs. Skatīts: 2021. gada 10. maijs.
- ↑ Waltersmoke. «Françoise HARDY – Ma Jeunesse Fout Le Camp (1967)» (franču). Forces Parallèles. Nightfall.fr, 2014. gada 24. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 27. maijs. Skatīts: 2021. gada 27. maijs.
- ↑ «Françoise Hardy, icône de la culture pop, est morte» (franču). Le Monde. 2024. gada 11. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 11. jūnijs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fransuāza Ardi.- Oficiālā tīmekļa vietne
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|