Fredijs Merkūrijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Fredijs Merkūrijs
Freddie Mercury
Freddie Mercury performing in New Haven, CT, November 1977.jpg
Merkūrijs Ņūheivenā, 1977. gadā.
Galvenā informācija
Vārds Farohs Bulsara
Dzimis 1946. gada 5. septembrī
Stountauna, Zanzibāras
Miris 1991. gada 24. novembrī (45 gadu vecumā)
Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Žanri smagais roks
smagais metāls
progresīvais roks
poproks
Nodarbošanās dziedātājs, dzejnieks, mūzikas producents
Instrumenti balss, klavieres, ģitāra
Darbības gadi 1969 — 1991
Darbojies arī Queen
Ibex/Wreckage
Monserata Kabaljē

Fredijs Merkūrijs (angļu: Freddie Mercury; īstajā vārdā Farohs Bulsara (Farrokh Bulsara), dzimis 1946. gada 5. septembrī, Zanzibārā, miris 1991. gada 24. novembrī, Londonā, Apvienotajā Karalistē) bija britu mūziķis, vislabāk pazīstams kā rokgrupas Queen solists. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem popmūzikas dziedātājiem.[nepieciešama atsauce]

2001. gadā viņš tika iekļauts Rokenrola slavas zālē. Merkūrija balss diapazons bija 4 oktāvas plašs. Daudzas no viņa komponētajām dziesmām kļuva par grupas Queen hitiem, tai skaitā Bohemian Rhapsody, Killer Queen, Somebody to Love, Don't Stop Me Now, Crazy Little Thing Called Love, We Are the Champions.

Izcelšanās, ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Merkūrijs dzimis Britu protektoriātā Zanzibārā ar vārdu Farohs Bulsara. Viņa vecāki uz turieni bija pārcēlušies no Gudžarātas Britu Indijā. Vecāki piederēja pie persiešu etniskās grupas un bija zoroastrisma reliģijas piekritēji. Lielāko daļu bērnības Merkūrijs pavadīja Indijā pie vecāsmātes, mācījās angļu tipa internātskolā netālu no Mumbajas, aizrāvās ar mūziku un mākslu, sāka spēlēt klavieres, piedalījās vietējās rokenrola grupās. 1964. gadā, tuvojoties politiskajām pārmaiņām, ģimene pameta Zanzibāru un devās uz Lielbritāniju.[1]

Māja Zanzibārā, kur dzimis Merkūrijs.

Karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Merkūrijs studēja mākslas zinības, ieguva diplomu mākslā un grafiskajā dizainā. Pēc tam strādāja gadījuma darbos un iesaistījās dažādās mūzikas grupās. 1969. gadā Merkūrijs pievienojās Liverpūles grupai Ibex (vēlāk pārdēvētu par Wreckage). 1970. gadā Merkūrijs apvienojās ar ģitāristu Braienu Meju un bundzinieku Rodžeru Teiloru no grupas Smile, un pārliecināja viņus mainīt grupas noaukumu uz Queen. Ap to pašu laiku viņš nomainīja arī savu uzvārdu no Bulsaras uz Merkūriju.[2]

Grupa Queen[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Merkūrijs kļuva par Queen solistu. Viņa balss diapazons bija piemērots gan baritonam, gan tenoram, 4 oktāvu apjomā. Viņa balss dotības bija izcilas, kaut arī viņš nekad nebija mācījies vokālo mākslu.[3]

Merkūrijs deva lielu ieguldījumu Queen repertuārā. 1973. gadā iznāca albums Queen, 1974. gadā Queen II, kuriem Merkūrijs sarakstīja apmēram pusi no dziesmām. Kad 1981. gadā iznāca Queen Greatest Hits izlases albums, tajā no 17 dziesmām 10 bija Merkūrija sarakstītas.

Merkūrija uzstāšanās stils publikas priekšā bija ekstravagants un aizraujošs, publika piepildīja milzīgus stadionus. Queen ģitārists Braiens Mejs rakstījis, ka Merkūrijs varēja rast kontaktu pat ar vistālāk aizmugurē stadionā stāvošajiem cilvēkiem."[4]

Solo karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildus savam darbam ar grupu "Queen", Fredijs Merkūrijs izlaida divus solo albumus un vairākus singlus. Kaut arī viņa solo darbi nebija tik komerciāli veiksmīgs kā lielākā daļa Queen albumu, divi no šiem albumiem un vairāki singli debitēja Apvienotās Karalistes mūzikas Top 10. Viņa pirmais solo mēģinājums aizsākās 1972. gadā ar pseidonīmu Larry Lurex, kad Trident Studios māju inženieris Robins Džefrijs Keibls strādāja muzikālā projektā laikā, kad Queen ierakstīja savu debijas albumu; Keibls pieaicināja Frediju, lai izpildītu daļu dziesmu "I Can Hear Music" un "Goin 'Back", abas tika izlaistas kopā kā singls 1973. gadā. [5] Pēc vienpadsmit gadiem, Merkūrijs piedalījās Richard "Wolfie" Wolf remiksa radīšanā no dziesmas "Love Kills", ko izmantoja kā nobeiguma dziesmu filmai "National Lampoon's" firmas "Loaded Weapon 1" komēdijai. Dziesma sākotnēji tika ierakstīta 1984. gadā, kad tā tika iekļauta skaņu celiņā 1927. gada Friča Langa filmas Metropole atjaunošanai. Pirmo sarakstījis Džiordžio Moroders sadarbībā ar Merkūriju, un Morodera un Reinhold Mack, "Love Kills" debitēja 10. vietā Apvienotās Karalistes singlu topā.[6] Mack izdeva arī 1987. gada singlu "Hold On", kuru Merkūrijs ierakstīja ar aktrisi Jo Dare par Vācijas rīcības drāmu Zabou. [7]

Mūzika pēc Fredija Merkūrija nāves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc savas nāves 1995. gada novembrī Merkūrijs parādījās Queen pēdējā albumā Made in Heaven.[8] Albumā bija viņa iepriekš neizdoti galīgie ieraksti no 1991. gada, kā arī iepriekšējo gadu izlaidumi un pārējo grupas biedru solo darbu pārveidotās versijas.[9] Uz albuma vāka ir attēlota Fredija Merkūrija statuja, no kuras paveras skats uz Ženēvas ezeru, kas ir atrodas blakus būdiņai Duck House, kuru viņš bija īrējis. Tur viņš bija uzrakstījis un ierakstījis savas pēdējās dziesmas Mountain Studios. Albuma vāciņš satur vārdus "Veltīta Fredija Merkūrija nemirstīgajam garam.[9]" Piedāvājot dziesmas, piemēram, "Too Much Love Will Kill You" un "Heaven for Everyone", albumā ir arī dziesma "Mother Love", kas bija pēdējā vokālā dziesma pirms viņa nāves, kuru viņš pabeidza, izmantojot bungu mašīnu. kurai pārējie grupas biedri vēlāk pievienoja instrumentālo dziesmu.[10] Pabeidzot priekšpēdējo dziesmas pantiņu, viņš grupai bija teicis, ka viņš "nejūtas tik lieliski" un norādīja: "Es pabeigšu to, kad es atgriezīšos nākamajā reizē." Tomēr viņš nekad tā arī neatgriezās studijā, tāpēc Mejs vēlāk ierakstīja dziesmas pēdējo pantu.[11]

Balss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fredija Merkūrija statuja Montrē (skulptore Irena Sedlecka,1996).

Pētniecības grupa 2016. gadā veica pētījumu, lai saprastu, kāpēc viņa balss spēja piesaistīt tik daudz fanu. Profesora Kristiana Herbsta vadībā komanda identificēja straujāko vibrato un zemskaņu izmantošanu kā Merkūrija balss unikālās īpašības, īpaši salīdzinājumā ar operdziedātājiem, un apstiprināja vokālo diapazonu no F # 2 līdz G5 (nedaudz vairāk par 3 oktāvām), bet nevarēja pierādīt pieņēmumu par 4 oktāvu diapazonu. Pētījuma komanda pētīja vokālos paraugus no 23 komerciāli pieejamajiem grupas "Queen" ierakstiem, viņa solo darbiem un mākslinieka interviju sērijas. Viņi izmantoja endoskopisko videokameru, lai pētītu rokmūzikas dziedātāju, kurš atdarināja Merkūrija dziedāšanas veidu.[12]

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Merkūrijs nekad nebija slēpis savu biseksualitāti. 1987. gadā Merkūrijs uzzināja, ka saslimis ar AIDS. Saprotot, ka nav atlicis daudz laika dzīvot, viņš sarīkoja grandiozas svinības savā 41. dzimšanas dienā, uzaicinot apmēram 700 viesus viesnīcā Ibizas salā, Vidusjūrā.[13]

No sabiedrības viņš slēpa savu slimību līdz pat pēdējai dienai pirms savas nāves, kad tika sniegts paziņojums viņa vārdā. Nedaudz agrāk Merkūrijs bija atklājis patiesību saviem Queen grupas biedriem.[14] 1991. gada maijā filmēšanās dziesmas These Are the Days of Our Lives ierakstam prasīja milzīgas pūles no novārgušā Merkūrija.[15] Savā pēdējā videoklipā (dziesmai I'm Going Slightly Mad) mūziķis valkāja čībiņveida kurpes čulgu dēļ uz kājām, rokās bija cimdi balto pleķu dēļ un seja bija nogrimēta plankumu dēļ.

Merkūrijs nomira no bronhopneimonijas, ko bija izraisījusi viņa saslimšana ar AIDS, 1991. gada 24. novembrī.

Kopā ar Monseratu Kabaljē Merkūrijs bija iedziedājis dziesmu "Barcelona", kura bija veltīta 1992. gada Olimpiskajām spēlēm Barselonā. Dziesmas ieraksts tika izpildīts 1992. gada Vasaras Olimpisko spēļu starptautiskās translācijas sākumā, kā arī pirms 1999. gada UEFA Čempionu līgas fināla, kur Kabaljē dziedāja klātesot, bet Merkūrijs tika projicēts uz stadiona elektroniskā ekrāna.[16]

1996. gada 25. novembrī Montrē, Šveicē (Montrē 1978. gadā Queen bija iegādājusies Mountain Studios) tika atklāts čehu skulptores Irenas Sedleckas veidots piemineklis Merkūrijam.[17] Atklāšanas ceremonijā piedalījās Merkūrija tēvs Bulsara, Monserata Kabaljē, Braiens Mejs un Rodžers Teilors.

Nozīme AIDS vēsturē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā pirmā nozīmīgākā slavenība, kas slimoja ar AIDS un mirst no AIDS, Merkūrija nāve bija nozīmīgs notikums slimības vēsturē. 1992. gada aprīlī pārējie grupas Queen locekļi nodibināja The Mercury Phoenix Trust un organizēja Fredija Merkūrija koncertu, lai veicinātu izpratni par AIDS, lai atzīmētu Merkūrija mantojumu un piesaistītu naudu AIDS pētniecībai, kas notika 1992. gada 20. aprīlī. Mercury Phoenix Trust kopš tā laika ir ziedojis miljoniem mārciņu dažādām AIDS labdarības organizācijām. Izrādes koncerts, kas notika Londonas Wembley stadionā 72 000 lielai auditorijai bija piesaistījuši dažādas zvaigznes, tostarp Robert Plant (no Led Zeppelin), Roger Daltrey (no the Who), Extreme, Eltonu Džonu, Metallica, Deivids Bovijs, Enija Lenoksa, Tony Iommi (Black Sabbath), Guns N' Roses, Elizabete Teilore, Džordžs Maikls, Def Leppard, Seal, Liza Minnelli un U2 (caur satelītu). Elizabeth Taylor runāja par Merkūriju kā "pārsteidzoša rokzvaigzne, kas steidzās pāri mūsu kultūras ainaii kā komēta pāri debesīm"[18] Koncerts tika pārraidīts tiešraidē pa 76 valstīm un tiek lēsts, ka šovu skatījās 1 miljards cilvēku.[19]

Atspoguļojums filmā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Bohēmista rapsodija" (angļu: Bohemian Rhapsody) ir 2018. gada ASV un Apvienotās Karalistes biogrāfiska filma, kuras oficiālais režisors ir Braiens Singers, kuru filmēšanas procesa noslēgumā aizstāja Deksters Flečers. Galvenās lomas atveido Rami Maleks, Lūsija Bojtona, Bens Hārdijs, Džozefs Mazello, Eidens Gilens, Toms Holanders, Maiks Maierss un Gvilims Lī. Filmas pirmizrāde notika 2018. gada 23. oktobrī Londonā. [20]

Seksuālā orientācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan daži komentētāji apgalvoja, ka Fredijs Merkūrijs slēpa savu seksuālo orientāciju no sabiedrības [21] , citi apgalvoja, ka viņš bija "atklāti homoseksuāls".[22] 1974. gada decembrī, kad tika jautāts tieši, vai viņš ir gejs, viņš atbildēja: "Pasniegsim to šādi: bija laiks, kad es biju jauns un zaļš. Tā ir lieta, kam iet cauri daudzi skolas vecuma puikas. Arī es esmu piedzīvojis pāris skolas puiku izjokošanas. Sīkākās detaļās neizplūdīšu." Homoseksuāli akti starp pieaugušiem vīriešiem, kas ir vecāki par 21 gadu, Apvienotajā Karalistē tika dekriminalizēti 1967. gadā, tikai septiņus gadus pirms šīs intervijas. Deviņdesmitajos gados publisko pasākumu laikā viņš bieži turējās tālāk no sava partnera Džima Hatona.[1].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Prato Greg. «Freddie Mercury biography». AllMusic. Skatīts: 2011. gada 24. janvāris.
  2. Phil Sutcliffe, Peter Hince, Reinhold Mack. «Queen: The Ultimate Illustrated History of the Crown Kings of Rock». London : Voyageur Press, 2009. ISBN 978-0-7603-3719-6.
  3. Don Rush. «title unknown». Circus Magazine (publicēts 5 December 1977), 1977b. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 24. septembris.
  4. Happy birthday, Freddie Mercury
  5. Jordan Runtagh, Jordan Runtagh. «Freddie Mercury: 10 Things You Didn’t Know Queen Singer Did». Rolling Stone (en-US), 2016-11-23. Skatīts: 2019-02-04.
  6. The Rock Stars Encyclopedia. Londona : Dorling Kindersley. 1999. Kopā ar |first1= jālieto |last1= Authors list
  7. «Various - Zabou (Original Motion Picture Soundtrack)». Discogs (angļu). Skatīts: 2019-02-04.
  8. «Freddie Mercury | Biography, Songs, & Facts». Encyclopedia Britannica (angļu). Skatīts: 2019-02-04.
  9. 9,0 9,1 Nick DeRiso. «How Queen Pulled Together for Final Triumph, 'Made in Heaven'». Ultimate Classic Rock (angļu). Skatīts: 2019-02-04.
  10. Patrick Lemieux,. The Queen Chronology: The Recording & Release History of the Band. Lulu, 2013. p. 86.. lpp.
  11. Cole Moreton. «Inside the studio where Freddie Mercury sang his last song» (en-GB), 2013-12-01. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2019-02-04.
  12. www.tandfonline.com. doi:10.3109/14015439.2016.1156737 https://www.tandfonline.com/action/captchaChallenge?redirectUrl=https%3A%2F%2Fwww.tandfonline.com%2Fdoi%2Ffull%2F10.3109%2F14015439.2016.1156737&. Skatīts: 2019-02-04. Tukšs vai neesošs |title=
  13. «Just months after finding out he had AIDS...». The People, accessed via HighBeam Research. 1996. gada 26. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. novembrī. Skatīts: 2013. gada 9. aprīlis.
  14. Heir Apparent With Freddie Mercury Dead And Queen Disbanded, Brian May Carries On The Tradition Sacramento Bee. Retrieved 4 July 2011
  15. Final Freddie Mercury performance discovered The Independent. Retrieved 4 July 2011
  16. Queen's Greatest Hits 3, BBC, 22 March 2005
  17. Mercury, heavy metal and a jazz explosion The Sydney Morning Herald. Retrieved 23 June 2011
  18. «Queen Interviews - Queen - 04-21-1992 - The Times - Freddie Mercury Tribute - Queen Archives: Freddie Mercury, Brian May, Roger Taylor, John Deacon, Interviews, Articles, Reviews». www.queenarchives.com. Skatīts: 2019-02-04.
  19. «ABC Television». www.abc.net.au. Skatīts: 2019-02-04.
  20. "Bohēmista rapsodija" (lv). Vikipēdija. 2019-01-30.
  21. "Freddie Mercury" (en). Wikipedia. 2019-02-03.
  22. «Zanzibar angry over Mercury bash» (en-GB). 2006-09-01. Skatīts: 2019-02-04.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]