Frīdrihs Vilhelms fon Rezons
| ||||||||||||||
Frīdrihs Vilhelms Albrehts Kārlis Maksimiliāns Rezons (vācu: Friedrich Wilhelm Albrecht Karl Maximilian Raison), kopš 1787. gada fon Rezons (vācu: von Raison), (dzimis 1726. gada 13. janvārī Koburgā[1] (saskaņā ar citiem avotiem Veimārā[2]), miris 1791. gada 20. novembrī Jelgavā) bija franču hugenotu izcelsmes Kurzemes un Zemgales hercogistes administrators, padomnieks, diplomāts un zinātnieks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1726. gadā Koburgā franču hugenotu ģimenē. Tēvs Žans Ferdinands Rezons (dzimis 1680. gados Parīzē, miris 1764. gada 3. decembrī Koburgā) bija franču bēglis. Viņam bija deviņi bērni no pirmās laulības un pieci bērni no otrās. Frīdrihs Vilhelms bija sestais bērns. Māte Šarlote Badona mirusi 1736. gada 26. aprīlī Jēnā.
1762. gadā Rezons kļuva par hercoga Ernsta Johana Bīrona kabineta sekretāru. No 1770. gada līdz 1791. gadam Rezons bija Kurzemes hercoga Pētera Bīrona kancelejas padomnieks, vairākas reizes devās diplomātiskās misijās uz Krieviju un vācu zemēm. 1772. gadā Rezons ieteica Bīronam pieņemt lēmumu par Academia Petrina dibināšanu. Rezons 1773. gadā devās zinātniskā misijā, kā arī sagādāja akadēmijai astronomijas un fizikas instrumentus.[3]
Miris 1791. gada 20. novembrī Jelgavā.
Vairāki Rezona pēcteči kļuva par mācītājiem un ir kalpojuši Kurzemes draudzēs. Viņa dēls Johans Georgs Vilhelms (1775—1838) bija mācītājs Lielaucē, Mazaucē un īlē, mazdēls Ernests Augusts (1807—1882) bija mācītājs un Dobeles diecēzes prāvests. Prāvesta dēls Jūlijs (1845—1899) bija mācītājs Lutriņos.[4]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland, bearbeitet von Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky, Dritter Band, L-R, Mitau 1831, S. 461–463
- Genealogisches Handbuch des Adels, Band 41, Adelige Häuser B VIII, Starke Verlag 1968, 560 Seiten, 112 Bilder
- Johannes von Raison: Erinnerungen an das Dorpater Burschenleben. In: Einst und Jetzt, Jahrbuch des Vereins für corpsstudentische Geschichtsforschung, Bd. 33 (1988), S. 67–91.
- Lebenserinnerungen. I., Jugenderinnerungen aus Kurland / von Johannes von Raison (Von Orten meines Werden, 1881–1902 : Jugenderinnerungen aus Kurland.) 194 Seiten [5]
- Lebenserinnerungen. II., Studienzeit in Dorpat / von Johannes von Raison (Von Orten meines Werden, 1902–1906 : Studienzeit in Dorpat.) [6]
- Lebenserinnerungen. III., von Johannes von Raison (Von Stätten meines Wirkens in der Heimat Kurland, 1906–1919.) 234 Seiten [7]
- Lebenserinnerungen. IV., von Johannes von Raison [8][9]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexicon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland herausgegeben von Napiersky, Karl E.». personen.digitale-sammlungen.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. decembrī. Skatīts: 2018. gada 4. jūlijā.
- ↑ vesture.eu
- ↑ «Rezons Fridrihs Vilhelms Karls Maksimilians». vesture.eu.[novecojusi saite]
- ↑ «Rezons (Raison) Frīdrihs (Frīdrichs) Vilhelms Kārlis Maksimiliāns». jelgavasbiblioteka.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. martā. Skatīts: 2018. gada 9. martā.
- ↑ https://www.e-varamu.ee/item/RUS327H3NV5OX2W5VXZNMXOOF5ES7ERA[novecojusi saite]
- ↑ https://www.e-varamu.ee/item/3O3A7SZN3AR5X7SAZHQPEYNE6K6XAHCX[novecojusi saite]
- ↑ https://www.e-varamu.ee/item/FPNCM6NZ45RRPYDRSTKIRBTO3ECC7GYZ[novecojusi saite]
- ↑ https://www.e-varamu.ee/item/QDQKHW4V7U7XQWRJDZ556DW4Q2ZMKBJ4[novecojusi saite]
- ↑ https://www.e-varamu.ee/item/HUSKDSVRJPY7DYOIZUQ7UYNUB442BFGV[novecojusi saite]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Friedrich Wilhelm von Raison @ geni.com
- Baltisches Biographisches Lexikon digital
- Sitzungsberichte der Kurzemer Gesellschaft für Literatur und Kunst und Jahresberichte des Kurzemer Provincialmuseums in Jelgava
- Jelgavas pilsētas bibliotēka
- August Ernst von Raison, Carl Wilhelm von Raison @ http://www.roots-saknes.lv/Religions/Lutherans/1863/Personal_bestande.htm
|