Fukusimas I AES avārija

Fukusimas I AES avārija ir 2011. gada 11. martā notikusī kodolkatastrofa Fukusimas I atomelektrostacijā, Japānā. Katastrofa notika pēc 9,0 ballu stipras zemestrīces. Tā tiek uzskatīta par vienu no vēsturē lielākajām kodolkatastrofām. Fukusimas I AES avārija ir otrā kodolkatastrofa pēc Čornobiļas AES katastrofas, kas novērtēta ar 7. līmeni pēc Starptautiskās kodolnegadījumu skalas. Tā kā kodolkatastrofas sekas vēl aizvien tiek novērstas, eksperti uzskata, ka šī nav pasaulē postošākā kodolkatastrofa, taču visgrūtāk novēršamā.^[1]

Šī ir viena no pasaules jaudīgākajām AES, tā atrodas 250 km uz ziemeļiem no Tokijas.

Kopumā zemestrīces rezultātā darbību automātiski pārtrauca 11 reaktori četrās atomelektrostacijās, taču negadījums Fukusimas I AES ir nopietnākā avārija.

Cunami radīja traucējumus elektropadevē reaktoru dzesēšanas sistēmām. Avārijas rezultātā ir notikusi cilvēka veselībai bīstama apjoma radiācijas noplūde apkārtējā vidē. Divdesmit kilometru rādiusā ap AES evakuēti ap 200 000 iedzīvotāju. Vairākkārtēji sprādzieni atomelektrostacijas reaktoros un to izraisītie ugunsgrēki ir radījuši draudus par vienas no lielākajām kodolkatastrofām pasaules vēsturē iespējamību.

11. aprīlī oficiāli Japānas avoti atzina, ka avārija Fukusimas AES ir vērtējama kā augstākā 7. līmeņa katastrofa pēc Starptautiskās kodolnegadījumu skalas, iepriekš tā tika vērtēta kā 5.—6. līmeņa katastrofa.^[2] Tā ir otrā ar 7. līmeni novērtētā katastrofa cilvēces vēsturē (pirmā bija 1986. gadā notikusī Čornobiļas AES katastrofa).

Neraugoties uz intensīviem glābšanas darbiem, pēc avārijas situācija atomelektrostacijā turpināja pasliktināties, un 25. martā tika izsludināta evakuācija no teritorijas plašākā rādiusā — 30 km ap AES. AES apkārtnē turpināja paaugstināties radiācijas līmenis un marta beigās radioaktīvais piesārņojums Klusajā okeānā un sauszemē normu pārsniedza jau tūkstošiem reižu, maksimumu sasniedzot 31. martā, kad jūras ūdenī pie AES piesārņojums ar radioaktīvo jodu pārsniedza normu vairāk kā 4000 reižu.