Funikulers

Vikipēdijas lapa
Funikulers Valparaiso ostā

Funikulers[1], arī funikulieris vai trosu dzelzceļš (no latīņu: funiculus — 'virve')[2] ir kopš 19. gadsimta beigām pazīstams sabiedriskā transporta veids, kas savieno dažādā augstumā esošus maršruta galapunktus pa vienmērīgā slīpumā izbūvētu sliežu ceļu, kur kā vilcējspēku izmanto motoru un trosu un zobratu iekārtas. Funikulerus parasti izmanto pilsētās ar stāvu zemes reljefu, to maršruti ir īsi, ar 1—2 pieturām. Senākie funikuleri kā tehnikas pieminekļi ir tūristu piesaistei, piemēram, Tbilisi Gruzijā un Šamonī Francijā.[3]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dainuvīte Guļevska, Aina Miķelsone, Tamara Porīte. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga : Avots, 2002. 70. lpp. ISBN 9984-700-64-X.
  2. Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
  3. Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]