Funikulers[1], arī funikulieris vai trosu dzelzceļš (no latīņu: funiculus — 'virve')[2] ir kopš 19. gadsimta beigām pazīstams sabiedriskā transporta veids, kas savieno dažādā augstumā esošus maršruta galapunktus pa vienmērīgā slīpumā izbūvētu sliežu ceļu, kur kā vilcējspēku izmanto motoru un trosu un zobratu iekārtas. Funikulerus parasti izmanto pilsētās ar stāvu zemes reljefu, to maršruti ir īsi, ar 1—2 pieturām. Senākie funikuleri kā tehnikas pieminekļi ir tūristu piesaistei, piemēram, TbilisiGruzijā un ŠamonīFrancijā.[3]
