Gagauzi Moldovā

Gagauzi ir viena no lielākajām mazākumtautībām Moldovā. Galvenokārt tie dzīvo Moldovas dienvidos, it īpaši Gagauzijas autonomajā teritorijā. Gagauzi ir ap 5% no Moldovas iedzīvotāju skaita. Dzīvesveids pārsvarā lauciniecisks.

Pēc 1806.—1812. gada krievu-turku kara Krievijas Impērija anektēja Moldāvijas austrumu daļu līdz Prutas upei, izveidojot Besarābijas guberņu. Lai nodrošinātu kontroli pār jauniegūto teritoriju, no tās tika padzīti vairākus gadsimtus šeit dzīvojušie Nogaju turki, kurus piespieda pārcelties uz Krimu, Azovu un Stavropoli. Viņu vietā no 1812. līdz 1846. gadam šeit tika nomitināti tūkstošiem gagauzu un bulgāru no Bulgārijas austrumiem.

Populācija

Gagauzu īpatsvars valsts etniskajā sastāvā pakāpeniski palielinās.^[1]^[2] Gagauzi sastāda lielāko daļu Gagauzjias iedzīvotāju (83,8%), savukārt Taraklijas rajonā, kurā dzīvo galvenokārt bulgāri, ar kuriem gagauziem bijušas ilgstoši pastāvīgas etnokultūras saites, gagauzi veido 9,0% no visiem iedzīvotājiem. Basarabjaskas rajonā tie sastāda 7,4% rajona iedzīvotāju, taču šī attiecība pamazām samazinās. Kahulas rajonā gagauzu ir maz (2,7% no rajona iedzīvotājiem). Citos rajonos to ir mazāk par 1%. Gagauzu iekšējā migrācija Moldovā ir neliela. Gagauzi, kas pamet Gagauziju, lielākoties migrē uz Krieviju.

Etnolingvistiskās iezīmes

Sakarā ar lielo koncentrēšanos savā teritorijā un Moldovas un Ukrainas pierobežas reģionos, mūsdienās gagauzi reti slēdz starpnacionālas laulības un tāpēc saglabā augstu etnisko noturību. Tomēr nesenā pagātnē situācija bija nedaudz atšķirīga. 20. gadsimta sākumā gagauzu un bulgāru attiecība uz Komratas iedzīvotājiem bija aptuveni 2: 1. Līdz 20. gadsimta beigām uz 14 gagauziem bija tikai 1 bulgārs.^[3]^[4] Etniskais līdzsvars starp šīm abām tautām saglabājies tikai tajos ciematos, kur gagauzi un bulgāri sākotnēji apmetās aptuveni vienādi. Praktisku apsvērumu dēļ mūsdienās Moldovas gagauzi parasti runā vismaz divās valodās. Ikdienā viņi lieto gagauzu un krievu valodu, taču daudzi prot arī rumāņu valodu.