Dzimis Jorkā, šeit arī izglītojies. Tēvs nomira, kad Fokss bija deviņus gadus vecs, pēc tam viņa māte apprecējās ar katoli. Vēlāk arī Fokss pārgāja uz katolicismu un pameta salu, lai cīnītos Nīderlandes Neatkarības karā katoliciskās Spānijas, kas cīnījās pret protestantu Nīderlandi, pusē.
Vēlāk saticis Tomasu Vintūru, ar kuru kopā devies atpakaļ uz Angliju. Vintūrs iepazīstinājis Foksu ar Robertu Ketsbiju, kas plānoja nogalināt karali Džeimsu I un atjaunot katoļu monarhu tronī. Viņi centās uzspridzināt Lielbritānijas parlamenta ēku Londonā, pats Fokss bija atbildīgs par šaujampulvera uzraudzīšanu. Pēc anonīmas vēstules saņemšanas varas iestādes veica meklēšanu Vestminsteras pilī un atrada tur Foksu, kas sargājis sprāgstvielas. Dažu nākamo dienu laikā Fokss tika izvaicāts un spīdzināts, līdz viņš atzinās. Pirms nāvessoda izpildes 1606. gada 31. janvārī Fokss ar kaklā uzmestu cilpu izlēca no sastatnēm karātavās, kur viņu gatavojās pakārt, lauza kaklu un nomira.
Gaja Foksa vārds kļuva par sinonīmu atentātam, kas izgāzās, un kopš 1605. gada katru 5. novembri tiek atzīmēta Gaja Foksa nakts, kurā notiek uguņošana un Gaja Foksa lelles dedzināšana uz sārta.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gajs Fokss.
