Jorka

Jorka
Jorka;
	pilsēta
York
; Karogs	; Ģerbonis
	Jorka Jorka Jorka
	Koordinātas: 53°57′30″N 1°4′49″W / 53.95833°N 1.08028°WKoordinātas: 53°57′30″N 1°4′49″W / 53.95833°N 1.08028°W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Valsts daļa	Anglija
Reģions	Jorkšīra un Hambera
Grāfiste	Ziemeļjorkšīra
Platība
• Kopējā	271,94 km2
Augstums	25 m
Iedzīvotāji (2021. gadā)
• kopā	202 821
• blīvums	745,8/km²
Laika josla	GMT (UTC+0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta indeksi	YO1, YO10, YO19, YO23, YO24, YO26, YO30, YO31, YO32
Tālruņu kods	01904
Mājaslapa	www.york.gov.uk
	Jorka Vikikrātuvē

Jorka (angļu: York, izrunā: [jɔːk]) ir pilsēta Ziemeļjorkšīras grāfistē, Anglijā, Apvienotajā Karalistē. Jorka ir vēsturiskās grāfistes Jorkšīras administratīvais centrs. 2021. gadā Jorkā dzīvoja 203 tūkstoši iedzīvotāju.

Pilsētu 71. gadā dibināja romieši ar nosaukumu Eboraka. Jorka ir bijusi Deiras karalistes un Nortambrijas galvaspilsēta. Viduslaikos Jorka kļuva par nozīmīgu vilnas tirdzniecības centru un Anglijas Baznīcas garīdzniecības ziemeļu provinces centru, šo lomu tā ir saglabājusi arī mūsdienās. 19. gadsimtā Jorka kļuva par dzelzceļa tīkla mezglu un ražošanas centru. Pilsētā atrodas Jorkas Universitāte.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietā, kur mūsdienās atrodas Jorka, ķelti sākotnēji dibināja apmetni Eborakon, kas burtiski nozīmē "īvju koku vieta". 71. gadā romieši dibināja pilsēta ar nosaukumu Eboraka (latīņu: Eboracum). 197. gadā, kad Romiešu Britānija tika sadalīta divās provincēs, Jorka kļuva par provinces Britannia Inferior administratīvo centru. Jorkā tika uzcelta pils, bet Romas imperators Septimijs Severs šeit pavadīja savas dzīves pēdējos gadus — no 209. līdz 211. gadam. Līdz mūsdienām ir saglabājies romiešu celtais pilsētas mūris.

Ap 410. gadu romieši zaudēja Jorku un šeit sāka saimniekot anglosakši, kuri pārsauca pilsētu par Eoferviku (Eoferwic).^[1] 7. gadsimta sākumā Nortambrijas karalis Edvīns uzcēla baznīcu, kas bija pamatā vēlāk uzceltajai Jorkas katedrālei.

9. gadsimta vidū Jorku iekaroja dāņu vikingi Ivara Ragnarsona vadībā. Viņi mainīja pilsētas nosaukumu uz Jorvīku (Jorvik). 11. gadsimtā pilsēta nonāca normāņu kontrolē.

Kad Viljams I Iekarotājs 1066. gadā kļuva par Anglijas karali, Jorka kļuva par nozīmīgāko militāro atbalsta punktu Anglijas ziemeļos. Viņš Jorkā uzcēla divas pilis, pa vienai katrā Ouses upes krastā. No tām līdz mūsdienām ir saglabājies tikai Ziemeļu Kliforda tornis. Pret normāņiem bija vairākas sacelšanās, kas tika apspiestas īpaši nežēlīgi; Jorkšīrā iedzīvotāju skaits samazinājās no 8 tūkstošiem līdz 2 tūkstošiem. Normāņu laikā Jorka kļuva arī saimnieciski īpaši nozīmīga. No 1220. līdz 1482. gadam Jorkas katedrāle tika pārbūvēta gotiskā stilā, un pēc reliģiskās nozīmes Jorkas arhibīskaps kļuva otrs svarīgākais pēc Kenterberijas arhibīskapa.

Rožu kara laikā, 15. gadsimta otrajā pusē, Jorka bija Lankasteru dinastijas varas centrs. Pēc kara valdošais karalis Eduards IV no Jorku dinastijas nepiedeva pilsētai par tās atbalsta sniegšanu Lankasteriem. Viņš ar nāvi sodīja vairākas Jorkas svarīgākās personas. Arī pilsētas saimnieciskā dzīve pēc šī kara strauji kritās.

1644. gada aprīlī, kad norisinājās Anglijas pilsoņu karš, Jorka nonāca parlamentāro bruņoto spēku aplenkumā. Aplenkumu vadīja sers Tomass Fērfekss. Jorkā bija apmeties tā brīža karaļa Čārlza I brālēns un princis Rūperts Stjuarts. Galu galā Jorka padevās parlamentārajai armijai, kā rezultātā tā iznīcināja daudzas Jorkas celtnes un ēkas. Tomass Fērfekss pārliecināja, ka Jorkas katedrāli nevajag iznīcināt un tā tika saglābta.

19. gadsimtā, karalienes Viktorijas valdīšanas laikā, Jorka kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu Anglijas ziemeļos. Šajā laikā Jorka pārvērtās par rūpniecības pilsētu.

Jorkas katedrāle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jorkas katedrāle ir otra lielākā gotiskā stila katedrāle Ziemeļeiropā. 7. gadsimta sākumā Nortambrijas karalis Edvīns uzcēla baznīcu, kas bija pamats katedrālei. No 1220. līdz 1482. gadam Jorkas katedrāle tika uzbūvēta gotiskā stilā, un pēc reliģiskās nozīmes Jorkas arhibīskaps kļuva otrs svarīgākais pēc Kenterberijas arhibīskapa. 1644. gadā pēc Jorkas ieņemšanas katedrāli parlamentārā armija vēlējās nopostīt, bet viņu vadītājs sers Tomass Fērfekss pārliecināja, ka to vajag saglabāt.