Cietokšņa celtniecība tiek datēta ar 3. gadsimta beigām un 4. gadsimta sākumu. Rīkojumu par cietokšņa celtniecību izdeva Gajs Galērijs Valērijs Maksimiāns. Godinot imperatora māti, tam tika dots nosaukums Feliks Romualina. Objekta teritorijā atrodas nocietinājumi ar pili ziemeļrietumu daļā, bazilikām, katedrālēm, termām, memoriālu un divdaļīgu triumfa arku.
Objekts atspoguļo spilgtu tradicionālas Romas impērijas arhitektūras paraugu. Ceremoniālo elementu kombinācija ar memoriāla iezīmēm veido vēl vienu šī ansambļa atšķirīgu īpatnību. 2007. gada 29. jūnijā Pasaules mantojuma komiteja pieņēma lēmumu par Gamzigradas-Romulianas arhitektūras ansambļa iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā pēc vairākiem kritērijiem (iii, iv).[1]