Stari Rasa
| Stari Rasa | |
|---|---|
 | |
  Stari Rasa  Stari Rasa | |
| Atrašanās vieta |
 Šumadija un Rietumserbija, Serbija |
| Koordinātas | 43°07′42″N 20°24′56″E / 43.128333°N 20.415556°EKoordinātas: 43°07′42″N 20°24′56″E / 43.128333°N 20.415556°E |
| Vēsture | |
| Dibināšana | 4. gs |
| Pamešana | 15. gs |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | drupas |
| Oficiālais nosaukums: Starirasa un Sopočanu klosteris | |
| Tips | Kultūra |
| Kritērijs | i, iii |
| Iekļauts | 1979. gads |
| Aizsardzības nr. | 96 |
| Valsts |
Serbija |
| Platība | 198,72 ha |
Rasa jeb mūsdienās Stari Rasa (serbu: Стари Рас) ir viduslaiku pilsētas atliekas, kas atrodas Serbijas dienvidrietumos, netālu no Melnkalnes un Kosovas robežas, 11 kilometrus uz rietumiem no Novi Pazaras. 1979. gadā Stari Rasa līdz ar Sopočanu klosteri tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Stari Rasa bija pirmās neatkarīgās serbu valsts Raškas (1083—1217) galvaspilsēta un pirmās Serbijas valdnieku dinastijas Nemaņiču (Немањићи) rezidence. Cietokšņa drupās atrodas 8. gadsimta Pētera un Pāvila baznīca (Црква Светих апостола Петра и Павла у Расу). Tā ir vecākā baznīca Serbijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām.
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Pētera un Pāvila baznīca
-
Pilsētas atliekas
-
Skats no Rasas cietokšņa
-
Alu klosteris Stari Rasā
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stari Rasa.
| ||||||||
|