Gardeguna bruņnesis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gardeguna bruņnesis
Dasypus novemcinctus (Linnaeus, 1758)
Deviņjoslu jeb gardeguna bruņnesis
Deviņjoslu jeb gardeguna bruņnesis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaNepilnzobji (Pilosa)
ApakškārtaBruņneši (Cingulata)
DzimtaBruņnešu dzimta (Dasypodidae)
ApakšdzimtaGardeguna bruņnešu apakšdzimta (Dasypodinae)
ĢintsGardeguna bruņneši (Dasypus)
SugaGardeguna bruņnesis (Dasypus novemcinctus)
Izplatība
Common Long-nosed Armadillo area.png
Gardeguna bruņnesis Vikikrātuvē

Gardeguna bruņnesis, arī deviņjoslu bruņnesis (Dasypus novemcinctus), ir Amerikas placentāļu (Xenarthra) bruņnešu dzimtas (Dasypodidae) visizplatītākā suga. Sastopams no ASV dienviddaļas (no Kanzasas štata līdz Misūri), cauri Meksikai un Centrālajai Amerikai, līdz pat Argentīnai un Urugvajai dienvidos.

Izskats un īpatnības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruņnešu ķermeņa garums sasniedz līdz 60 cm, astes garums — 30–40 cm, bet svars 3,6-7,6 kg. Šiem dzīvniekiem cietās kaulveida plāksnes veido bruņas, kas ir veiksmīga aizsardzība pret ienaidniekiem. Elastīgi savienotās plāksnes uz muguras ir izvietotas šķērsām svītrās.

Priekšējo un pakaļējo ekstremitāšu spēcīgie nagi galvenokārt kalpo zemes rakšanai, barības meklēšanai un alas celtniecībā vai tad, kad bruņnesis mēģina paslēpties no plēsējiem. Līdz ar to galvu, kājas un asti sargā stipri vairogi.

Bruņnešiem ķermeņa apakšdaļā nav bruņu. Briesmu gadījumā bruņnesis ievelk kājas zem sevis un piespiežas zemei.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deviņjoslu jeb gardeguna bruņnesis spēj izdzīvot gan sausos tuksnešos, gan aukstos reģionos. Labi jūtas gan atklātā teritorijā, gan Dienvidamerikas lietus mežos.

Visi bruņneši galvenokārt ir nakts dzīvnieki. Dienā guļ savās dziļajās alās, kur nav jābaidās no ienaidniekiem. Pieaugušam bruņnesim nepietiek ar vienu alu, dažiem ir pat 12 slēptuves. Alas izrok ar stiprajām priekškājām, bet zemi izgrūž ar pakaļkājām. Īstā ala atrodas 50 centimetrus līdz 3,5 metrus dziļi zem zemes un sastāv no koridoru labirintiem, kuru garums sasniedz septiņus metrus.

Vismaz divi koridori paplašinās vienā vietā, veidojot telpu, kas bagātīgi izklāta ar zāli.

Deviņjoslu bruņnesis bieži vien dala savu mājokli ar citiem savas sugas un dzimuma pārstāvjiem. Katram dzīvniekam ir savs dzīvoklis, bet tēviņu iecirkņi bieži vien daļēji pārklājas, reizēm pat ar mātīšu iecirkņiem.

Bruņnesis savu teritoriju iezīmē — ar dziedzeru izdalījumiem, kas atrodas dažādās ķermeņa vietās.

Dienas laikā bruņneši uzturas alā, kas atrodas tuvāk nakts gaitu trasei.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rok alu barības ieguvei

Iestājoties krēslai, deviņjoslu bruņnesis pamet savu pazemes slēpni un dodas barības meklējumos. Viņa ēdienkarte ir ļoti daudzveidīga: kukaiņi, mazi mugurkaulnieki, putnu olas, augļi, saknes, sēnes un maita.

Deviņjoslu bruņnesis sameklē barību galvenokārt ar lieliskās ožas palīdzību. Apkārtni pārmeklē, degunu noliecis pie zemes, un neizlaiž nevienu vietu, kur varētu atrasties kaut kas ēdams. Pagarinātajam degunam ir īpaši jūtīgas nāsis. Kad bruņnesis zem zemes sajūt barību, nekavējoties sāk rakt. Zemi uzrok ar spēcīgajiem priekškāju nagiem, sagrūž zem ķermeņa un ar regulārām atstarpēm izgrūž ar pakaļkājām. Rakšanas ātrums ir krietni iespaidīgs. Lai nepazaudētu medījuma smaku, rokot stipri piespiežas zemei. Dzīvnieki, kas dzīvo teritorijās vairāk uz dienvidiem, galvenokārt pārtiek no skudrām un termītiem.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasti deviņjoslu jeb gardeguna bruņneši pārojas vasarā — dažādos laikos, atkarībā no apdzīvotā reģiona. Dzimumgatavību viņi sasniedz 6-12 mēnešu vecumā. Tā kā viņiem ir vāja redze un dzirde, tiek uzskatīts, ka tēviņš pēc ožas nosaka, vai mātīte ir gatava pāroties. Apaugļotā olšūna apmēram pēc trīs mēnešiem iesakņojas dzemdes sieniņā. Tas pagarina augļa attīstību, tādēļ mazuļi piedzimst tikai nākamajā pavasarī, kad netrūkst barības. Visbiežāk mātītei piedzimst 4 mazuļi. Pirmajās dienās pēc piedzimšanas viņu āda ir rozā krāsā, maiga un mīksta, bet turpmākajās nedēļās tā sacietē un izveidojas raksturīgās bruņas.

Mātīte baro mazuļus ar pienu vairākas nedēļas. Kad barošana ir pārtraukta, vēl īsu brīdi māte paliek kopā ar mazuļiem, pēc tam visi izšķiras un mazie sāk vientuļnieku dzīvi. Bruņnešu dzīves ilgums ir 12 - 15 gadi.[1].

Deviņjoslu bruņnesis un cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruņneši ir tā savairojušies, ka dažos reģionos tos uzskata par kaitīgiem. Reizēm bruņneši tiek izmantoti bioloģiskajā cīņā pret kukaiņiem. Bruņnešu rakšanās ievērojami paātrina augsnes eroziju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzīvnieku pasaulē,Izdevējs UAB IMP BALTIC, 55 karte, ISBN 9986-9333-7-4

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]