Garlapu veronika

Vikipēdijas lapa
Garlapu veronika
Veronica longifolia L.
Garlapu veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaGarlapu veronika (Veronica longifolia)
Garlapu veronika Vikikrātuvē

Garlapu veronika (Veronica longifolia) ir mainīga izskata augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā, un vietumis arī Ziemeļamerikā kalnu un ziemeļu apvidos, ūdenstilpju palienēs, mitrās pļavās, krūmājos un grāvjos.[2]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garlapu veronika ir daudzgadīgs, 50—130 cm garš lakstaugs. Tā stublājs ir stāvs, apakšdaļā kails, augšdaļā apmatots, vienkāršs vai ziedkopā zarojošs.

Lapas ir iegareni olveidīgas vai lancetiskas, 3—15 cm garas un 1—4 cm platas. Tās uz stublāja izvietotas mieturos pa 3 vai 4, dažreiz pretējas. Lapas mala ir asi zāģzobaina, gals smails, kāts īss.

Ziedkopa ir blīvs, 5—25 cm garš ķekars stublāja vai stāvo zaru galā, pēc formas atgādina vārpu. Seglapas ir īlenveidīgas, garākas nekā ziedkāts. Kauss ir četrdaļīgs, īsāks nekā zilais vainags. Auglis ir kaila pogaļa ar jomu. Zied no jūnija vidus līdz augustam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]