Gaujas—Baltezera kanāls
| Gaujas—Baltezera kanāls | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Gauja 57°04′02″N 24°22′36″E / 57.06722°N 24.37667°E |
| Ieteka | Mazais Baltezers 57°03′12″N 24°20′07″E / 57.05333°N 24.33528°EKoordinātas: 57°03′12″N 24°20′07″E / 57.05333°N 24.33528°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 3,124 km |
 Gaujas—Baltezera kanāls Vikikrātuvē
| |
Gaujas—Baltezera kanāls[1] ir 1903. gadā izbūvēts kanāls, kurš savieno Gauju un Mazo Baltezeru, Gaujas—Daugavas ūdensceļa sastāvdaļa. Kanāla garums ir 3124 metri.
Iztece no Gaujas pie Strautkalniem (bijušās Remberģu muižas), ietece Mazajā Baltezerā pie Alderiem (bijušās Alderu muižas). Tā kā Gaujas līmenis ir 2—6 metri augstāks par Mazo Baltezeru, tika izmantotas slūžas. Vēl 20. gadsimta 50. gados kanāla gultne bija izklāta ar ozolkoka dēļiem.[2]
Kanāls līdz 1972. gadam izmantots koku pludināšanai, pēc tam pamests. Daudzi no koku pludinātājiem vēlāk pārcēlušies uz dzīvi Alderos. Tur pēc Otrā pasaules kara darbojies Gaujas koku pludināšanas kantoris – viens no četriem Latvijā līdzās ar Lielupes, Lubānas un Daugavas kantoriem.[3] 2019. gadā sākta tā atjaunošana ar mērķi samazināt plūdu draudus Ādažu novadā un radīt iespējas laivošanas tūrismam.[4][3] 2021. gada janvārī atjaunošana pabeigta.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Informācija par objektu: Gaujas—Baltezera kanāls». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2019. gada 29. augustā.
- ↑ «Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Gaujas-Baltezera kanāls - II». Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs. piektdiena, 2014. gada 24. janvāris. Skatīts: 2024-03-07.
- ↑ 3,0 3,1 «Dzīvās atmiņas par Gaujas plostniekiem - Rīgas plānošanas reģions». rpr.gov.lv. Skatīts: 2024-03-07.
- ↑ «Sākusies Gaujas-Mazā Baltezera senā plostnieku kanāla atjaunošana». skaties.lv. Skatīts: 2019. gada 29. augustā.
- ↑ «Atjaunots Gaujas–Daugavas kanāls Ādažu novadā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-25.