Mīlgrāvis (kanāls)
Izskats
- Šis raksts ir par kanālu Rīgā. Par citām jēdziena Mīlgrāvis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Mīlgrāvis | |
|---|---|
| Izteka | Ķīšezers 57°2′4″N 24°8′5″E / 57.03444°N 24.13472°E |
| Ieteka | Sarkandaugava 57°1′25″N 24°6′50″E / 57.02361°N 24.11389°EKoordinātas: 57°1′25″N 24°6′50″E / 57.02361°N 24.11389°E |
| Caurteces valstis | |
| Garums | 1,6 km |
| Iztekas augstums | 0 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 0 m |
Mīlgrāvis ir Ķīšezera notece uz Daugavu. Mīlgrāvi (no vācu: Mühlen Graben — ‘dzirnavu grāvis’) 13. gadsimtā izraka Daugavgrīvas klostera mūki. Kopš 19. gadsimta stipri padziļināts un paplašināts kuģniecībai un doku izveidošanai. Kanāla kopējais garums ir 1,6 km, platums — ap 200 m, dziļums — līdz 9 m.[1] Kanāla dienvidu krastā atrodas Jaunmīlgrāvis, ziemeļu — Vecmīlgrāvis. Mīlgrāvi šķērso divi tilti: autotransporta tilts (savieno Mīlgrāvja ielu un Jaunciema gatvi) un dzelzceļa tilts (dzelzceļa līnija Rīga—Skulte).
- Mīlgrāvja osta ar Mīlgrāvja dzelzceļa atzaru (pirms 1900)
- Mīlgrāvja dienvidu krasts (ap 1940)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.