Ķīšezers

Šis raksts ir par ezeru Rīgā. Par citām jēdziena Ķīsezers nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ķīšezers
Ķīšezers pie Mežaparka
Koordinātas	57°01′N 24°11′E
Platība	17,3 km2
Lielākais garums	8,4 km
Vidējais dziļums	2,4 m
Lielākais dziļums	4,5 m
Augstums v.j.l.	0,1 m
Izteka	Mīlgrāvis
Baseina valstis	Latvija
Salas	3, t.sk. Sniķeru sala
Apdz. vietas krastos	Rīga
Ķīšezers
Ķīšezers Vikikrātuvē

Ķīšezers ir liels ezers Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Rīgas administratīvajā teritorijā iekļauts viss ezers un tā piekrastes daļa.

Vēsture

Senākais ezera nosaukums bija Ropažu ezers,^{[nepieciešama atsauce]} vēlāk saukts arī par Stintezeru (vācu: Stintsee). Lielākā pieteka — Jugla. Agrāk pa Langu ezera ūdens iztecēja uz Gauju, bet Daugavgrīvas klostera mūki ap 1266. gadu uz toreizējās Dūņupes ierīkoja pirmās ūdensdzirnavas un izraka dzirnavu grāvi (Mühlgraben), pa kuru ezera ūdens sāka noplūst uz Daugavu. Vēlāk izveidotais kanāls ar tuvējo Daugavu vēl arvien tiek dēvēts par Mīlgrāvi.

Savukārt Ķīšezera dienvidu krasts piederēja Livonijas ordenim, kas 1297. gadā uz Bērzupītes jeb Bukultu strauta (tagad Juglas kanāls) iekārtoja savas ūdens dzirnavas un mūra pili, ko sāka saukt par Jaunajām dzirnavām (latīņu: Novum Molendinum, vācu: Neuermühlen) jeb Bukultu pili.

1924. gadā Rīgas pilsētas teritorijā iekļāva Ķīšezera dienvidu un rietumu krastu, bet 1927. gadā austrumu krastu.

Raksturojums

Ezerā atrodas Sniķera sala un vēl divas salas ar kopējo platību 8 ha. Krasti gan lēzeni (ziemeļu daļa), gan stāvi (Mežaparks, vietām ziemeļaustrumu krastā). Ja ir spēcīgs rietumu vējš, ezerā caur Mīlgrāvi ieplūst iesāļūdens no Rīgas jūras līča. 11 zivju sugas.

Austrumu krastā Bulduru pilskalns. Rietumu krastā Rīgas Zooloģiskais dārzs, Ozo Golfa klubs. Izveidots Jaunciema dabas liegums (1999. gads).

Ārējās saites

• www.ezeri.lv datu bāze
• Par copi Ķīšezerā

Skatīt arī

• Latvijas lielākie ezeri