Georgs Apinis (tiesnesis)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Georgs Apinis
Georgs Apinis
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 15. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Valmiera, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1955. gada 11. aprīlī (59 gadi)
Valsts karogs: Kanāda Monreāla, Kanāda
Tautība latvietis
Nodarbošanās jurists

Georgs Apinis, līdz uzvārda maiņai Georgs Dīnstmanis, arī Dienstmanis (1895-1955), bija latviešu jurists, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1895. gada 15. augustā Valmierā ierēdņa Alberta un Adelhaides (dzim. Apines) ģimenē. Uzaudzis pie mātes pusbrāļa - Valmieras ārsta un pilētas galvas Georga Apiņa.[1] Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā. Studēja tiesību zinātnes Tērbatas universitātēs, 1914. gadā iestājās studentu korporācijā "Lettonia". Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada aprīlī iestājās Krievijas impērijas armijā, pabeidza Vladimira karaskolu. No 1917. gada februāra latviešu strēlnieku Rezerves pulkā. 1918. gada 20. decembrī iestājās Latvijas zemessardzē, Latviešu atsevišķās brigādes sastāvā piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Rīgas atbrīvošanas kauju laikā 1919. gada 22. maijā pie Piņķiem kā bataljona adjutants vadīja uzbrukumu LSPR armijas nocietinājumiem. Pēc brīvības cīņu beigām 1920. gada 4. septembrī atvaļināts no Latvijas bruņotajiem spēkiem.

Atsāka studijas LU Tieslietu fakultātē, ko beidza 1924. gadā. 1925. gada janvārī viņu iecēla par papildu miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā, no 1928. gada februāra viņš bija Rīgas pilsētas 1. iecirkņa miertiesnesis, pēc tam Rīgas apgabaltiesas loceklis.

Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā Georgs Apinis panāca atļauju Lettonias filistru biedrības darbības atjaunošanai. 1944. gadā devās uz Vāciju, pēc kara beigām bija ASV armijas majors latviešu sardžu rotās Karlsrūes pilsētā.

Vēlāk pārcēlās uz dzīvi Monreālā Kanādā, kur strādāja slimnīcā.

Miris Monreālā 1955. gada 11. aprīlī.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 116. lpp. ISBN 9789934827051.
  2. lkok.com